Samitā Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu sarunas var panākt nozīmīgu stāvokļa izmaiņu Sīrijā, kur konflikts ilgst jau piecus gadus, pārpludinot reģionu un Eiropu ar miljoniem bēgļu. Toties jauns konflikts nākotnē iespējams Dienvidķīnas jūrā.
G20 galotņu tikšanās izvērtās mūsdienu žestu diplomātijas paraugstundā. Pasaules ietekmīgākās valsts ASV prezidents palika bez trapa un sarkanā celiņa. Nepārprotams mājiens Vašingtonai un pasaulei, kā arī spēka demonstrācija pašas Ķīnas sabiedrībai, kur arvien izteiktāka kļūst nacionālā retorika.
Ja kāds vēl šaubījās par šī žesta interpretāciju, tad to vārdu apmaiņā uz vietas nepārprotami pauda Ķīnas puses pārstāvis, izkliedzot vārdus “šī ir mūsu valsts”. ASV drošības prasības Ķīna uzskatīja par pārmērīgām.
Vēlāk - divpusējās tikšanās laikā - ASV prezidents Baraks Obama un Ķīnas līderis Sji Dziņpins laipni smaidīja, tomēr citos kanālos Vašingtona raidīja signālu Pekinai, ka netiks pieļauta ekspansija Dienvidķīnas jūrā. Savukārt Pekina atbildēja ar brīdinājumu, ka ASV tādā gadījumā riskē saņemt adekvātu atbildi. Tiesa, šobrīd pretrunas vēl tiek nolīdzinātas diplomātiskā valodā.
“Ciktāl ir runa par Ķīnas politiku, prezidents Obama saņem pozitīvus novērtējumus. Redzat, Ķīna un Savienotās Valstis ir divas ļoti atšķirīgas valstis; mums ir ļoti atšķirīgs vēstures mantojums; mūsu kultūras ir atšķirīgas un tāpat arī politiskās un ekonomiskās sistēmas. Tādēļ vienmēr pastāvējušas atšķirības. Tās bijušas pagātnē un būs arī turpmāk. Tā ir realitāte,” medijiem pauda Ķīnas vēstnieks ASV Cui Tiankai.
“Tajā pašā laikā, manuprāt, abām valstīm izdevies risināt pretrunas ļoti konstruktīvā ceļā un tā, lai sadarbība kļūtu plašāka. Mūsu vērtējumā, pēdējo gadu laikā turpinājusies virzība uz priekšu, veidojot modeli vadošo spēku attiecībām,” sacīja vēstnieks.
Vēl viens šīs vizītes izaicinājums bija attiecības ar Krieviju. Dienu iepriekš strupceļā nonāca ASV un Krievijas ārlietu ministru tikšanās par Sīriju. Vienkārši izsakoties, tā būtu vienošanās par to, kuras karojošās puses Sīrijā uzskatīt par ienaidniekiem, bet kuras atbalstīt.
Obamas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ilga 90 minūtes. Mediji komentējuši abu līderu koleģiāli noskaņotās sejas izteiksmes. Kādā no Kremļa izplatītajām bildēm Putins arī atklāti smaida. Tomēr gaidītais kopīgais paziņojums nenotika. Vienošanās atkal atgriežas ārlietu ministru līmenī, un jaunas ziņas gaidāmas mēneša vidū.
Toties saistītā jautājumā – attiecībā uz bēgļu krīzi – G20 samits pauda kopīgu nostāju noslēdzošajā komunikē. Proti, atbildība par bēgļiem ir valstu kopīga atbildība un tām jādala šīs rūpes, tostarp attiecībā uz bēgļu uzņemšanu un viņu nodrošinājumu.
Arī “Brexit” tematam bija vadoša loma pasaules vadošo valstu divdesmitnieka darba kārtībā. Notikusi arī pirmā Lielbritānijas premjeres Terēzes Mejas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Britu valdības vadītāja gan apliecināja pastāvošās uzskatu atšķirības, bet vienlaikus runāja par plašāku sadarbību.
Vislielāko uzmanību gan izpelnījās Ķīna pati. Analītiķi norāda uz tās arvien pieaugošo nacionālo retoriku un nepārprotamiem signāliem, ka nākotnes pasaulē ar Pekinas viedokli būs jārēķinās visos svarīgākajos jautājumos. Šo ambīciju un vērienu tā nekavējās apliecināt arī grandiozā samita galā pasākumā.
