Tikmēr mediji jau prognozē, ka nespēja panākt vienošanos par Sīriju vēl vairāk iedragās Obamas reputāciju ārpolitikas jomā.
ASV un Krievijas prezidentu sarunām parasti tiek pievērsta pastiprināta mediju uzmanība, jo Obama līdz šim ir atteicies no oficiālām sarunām ar Putinu. Iepriekšējo reizi abu valstu līderi tikās pērnā gada novembrī Parīzes klimata konferences kuluāros. Arī šoreiz līdzīgas sarunas notikušas G20 līderu tikšanās laikā. Obama un Putins divpusējās sarunās pavadījuši gandrīz pusotru stundu.
Kā jau tika gaidīts, abu valstu līderi vislielāko uzmanību pievērsuši situācijai Sīrijā, un vēl pirms šīm sarunām pastāvēja cerība, ka abu valstu līderi varētu noslēgt vienošanos par vardarbības samazināšanu pilsoņu kara pārņemtajā Sīrijā.
Samita kuluāros Obama bija paziņojis, ka Sīrijas jautājumā ASV un Krievijas sarunās esot vērojams progress, taču galīgas vienošanās joprojām nav, un, lai pārietu sadarbības nākamajā fāzē, no Krievijas tiek gaidīta piekāpšanās.
Obama uzsvēris, ka vislielākās domstarpības ir par to, kādas Sīrijā karojošās puses tiek atbalstītas.
Šeit gan esot iespējams panākt vēl lielāku progresu, taču Krievijai būtu nepieciešams samazināt vardarbības līmeni, kā arī aktīvāk iesaistīties humānās krīzes risināšanā.
Vēl pirms mēneša Obama izteicās, ka neuzticas Vladimiram Putinam un netic viņa vēlmei palīdzēt saspīlējuma mazināšanā. Šādas vēlmes nav arī no Sīrijas valdošā režīma puses, bez kura atbalsta uz drīzu situācijas uzlabošanos cerēt esot grūti.
Paralēli abu valstu līderu sarunām notikušas arī ASV un Krievijas ārlietu resoru vadītāju pārrunas. Vēl svētdien arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs norādīja, ka Sīrijas jautājumā abas puses joprojām nespējot vienoties par vairākiem sadarbības punktiem. Kerija Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs norādījis, ka galvenā problēma esot tajā, lai ASV izpildītu savu solījumu un skaidri nodalītu teroristus un mērenās opozīcijas pārstāvjus. Bez šāda nodalījuma vienošanos ar amerikāņiem par darbību koordinēšanu pret teroristiem faktiski nebūšot iespējams izpildīt.
Kā norāda aģentūra „France Press”, iespējams, sarunas cietušas neveiksmi arī jaunāko Sīrijas notikumu dēļ. Sīrijas valdības spēki svētdien atkal atjaunoja Alepo pilsētas ielenkumu, valsts medijiem paziņojot, ka pilsētas dienvidu daļa ir ieņemta un atgūta kontrole pār nemiernieku kontrolēto vienīgo piegādes ceļu pilsētas austrumu daļai.
Obamas un Putina sarunu laikā apspriesta arī situācija Ukrainā.
Sarunas notikušas tikai dažas dienas pēc tam, kad ASV atkal paplašināja Ukrainas konflikta dēļ pret Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām izveidoto sankciju sarakstu. Jaunajā sarakstā iekļauti vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar tilta celtniecību no Krievijas uz anektēto Krimu pār Kerčas kanālu, kā arī, piemēram, holdings „Gazprom Media”. Krievijas puse iepriekš jau bija paziņojusi, ka rūpīgi izanalizēs paplašināto sankciju sarakstu, īpaši uzsverot, ka parasti šādos gadījumos darbojas abpusējas atbildes princips.
Situāciju Ukrainā Obama pirmdien apspriedis arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, taču par šo sarunu iznākumu pagaidām ziņu nav.
Ārvalstu mediji prognozē, ka G20 tikšanās un neveiksmīgās sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, visticamāk, kārtējo reizi aktualizēs jautājumu par to, kā Obama savas darbības laikā ir spējis risināt Sīrijas konfliktu.
Stājoties amatā, Obama solīja, ka viņš neatkārtos sava priekšgājēja Džordža Buša jaunākā kļūdas, kurš uzsāka karus Irākā un Afganistānā. Taču, tuvojoties pilnvaru beigām, Obamas kritiķi norāda, ka prezidenta lēmums neiejaukties Sīrijā ir novedis pie tikpat asiņaina rezultāta, ļaujot konfliktam turpināties jau vairāk nekā piecarpus gadus.
