Panorāma

Situācija uz Ukrainas-Krievijas robežas saspringta

Panorāma

Panorāma

Ēriks Zemūrs – franču Donalds Tramps?

Francijas prezidenta vēlēšanas: Starp populārākajiem kandidātiem – franču Donalds Tramps

Nākamā gada aprīlī gaidāmas Francijas prezidenta vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka trīs vispopulārākie politiķi šim amatam ir esošais Francijas prezidents Emanuels Makrons, labējā Marina Lepēna, kas pagājušajās vēlēšanās zaudēja Makronam,  un pilnīgs jaunienācējs politikā – žurnālists un rakstnieks Ēriks Zemūrs. Viņš pārstāv galēji labējus uzskatus, un uz viņa fona Lepēna šķiet ļoti ieturēta un teju centriska. 

Kas ir Ēriks Zemūrs?

Iepriekšējās Francijas prezidenta vēlēšanās katrs trešais jaunietis negāja balsot. Tagad šiem jauniešiem, labēji orientētiem, ir jauns varonis, kas viņus iedvesmojis. Tas ir Ēriks Zemūrs.

"Ēriks Zemūrs ir žurnālists un rakstnieks. 30 gadus viņš ir analizējis, kāpēc Francija kļūst arvien sliktāka un sliktāka. Un tagad viņš vēlas arī kaut ko atrisināt," stāstīja Ērika Zemūra atbalstītājs Valentīns Blelī.

Zemūrs šonedēļ oficiāli paziņoja, ka kandidēs aprīlī gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Viņam ir 63 gadi, viņš ir noskaņots pret imigrāciju, pret islāmu, iesaka franču bērniem nelikt ārzemnieciskus vārdus un vēlas glābt Franciju no dekadences un no minoritātēm, kas "apspiež vairākumu".

Zemūrs ir divas reizes notiesāts par naida kurināšanu. Bet, neskatoties uz juridiskajiem skandāliem, viņa grāmatas publicitātes turneja šoruden piesaistīja plašas ļaužu masas. Cilvēki stāvēja rindā, lai iegūtu viņa autogrāfu.

Sava provokatīvā, uzbrūkošā runas stila dēļ Zemūrs tiek salīdzināts ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Francijas dzeltenā prese raksta, ka Zemūra vēlēšanu kampaņas 28 gadus vecā vadītāja gaida no viņa bērnu. Zemūrs iesūdzējis izdevumu tiesā par privātuma aizskārumu. Viņam kā precētam vīram un trīs bērnu tēvam, kas aģitē par tradicionālām vērtībām, šis nebija ērts notikums. Zemūra reitingiem par labu nenāca arī tas, ka viņš Marseļā tika nofotografēts ar paceltu vidējo pirkstu.

"Viņš darbojas diezgan labi, jo viņa reitingi kāpj. Kāpēc gan ne?  Šķiet, ka pagaidām viņa stratēģija darbojas diezgan labi," sacīja kāds parīzietis.

"Viņš var būt prezidenta kandidāts, bet viņam nav iespēju tikt ievēlētam – manuprāt, šodien francūži nav tik stulbi," sprieda kāda parīziete. 

"Es zinu cilvēkus, kuri varētu balsot par Zemūru, – viņi iepriekš balsoja par Marinu Lepēnu.  Jā, viņš noņems balsis Marinai Lepēnai, tas ir skaidrs," vērtēja vēl kāda parīziete.

Lai arī Zemūrs reitingu tabulā atrodas 3. vietā aiz Emanuela Makrona un Marinas Lepēnas, tomēr līdz vēlēšanās vēl ir četri mēneši un visādi var gadīties. Eiropai Francijas vēlēšanu rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi.

"Francijas vēlēšanas ir īpaši svarīgas Eiropas Savienībai, jo personai, kas ir Francijas prezidents, ir milzīga vara.

Tas ir atšķirīgi no Vācijas, kur kancleram ir tikai ierobežota vara, jo viņš vai viņa pārstāv tikai vienu partiju koalīcijā. Francijas politika pret Eiropu var mainīties ļoti radikāli, atkarībā no tā, kas šo amatu ieņems," norādīja domnīcas "CEPS" eksperts Daniels Gross.

Gross atzina, ka daudz būs atkarīgs no tā, vai Zemūram, ja viņš kļūs par Francijas prezidentu, būs vairākums arī parlamentā – kā tagad ir Makronam. Ja tā nebūs, un pagaidām viņam nav pat savas partijas, tad viņa spēja īstenot savas ieceres būs ierobežotas. Bet darbu Eiropadomē viņš nenoliedzami varētu paralizēt, un tas kaitētu visām dalībvalstīm.

Makrons vēl nav pieteicies

Pašreizējais Francijas prezidents Makrons, kurš valstī ir pie varas kopš 2017. gada, nav oficiāli pieteicis savu kandidatūru gaidāmajās 2022. gada prezidenta vēlēšanās. Taču tikai daži šaubās, ka viņš varētu nekandidēt uz otro termiņu.

Viņš Makrons kā savu galveno sāncensi vēlēšanās ir izcēlis Lepēnu. Taču viņas partijai ir klājies slikti pašvaldību vēlēšanās, un daži partijas locekļi šaubās par to, vai viņai jāturpina vadīt partija. Lepēnu pašlaik atbalsta aptuveni 19% vēlētāju, kas viņu ierindo otrajā vietā aiz Makrona, kuru atbalsta aptuveni 24% francūžu. Zemūra atbalsts svārstās ap 13%, kas ir mazāk nekā Lepēnai un Makronam.

Francijas prezidenta vēlēšanas: kandidāti, kas lūko pārspēt Makronu
00:00 / 03:48
Lejuplādēt

Trešā Makrona konkurente vēlēšanās ir 54 gadus vecā Republikāņu partijas izvirzītā Ildefransas reģionālās padomes priekšsēdētāja Valērija Pekresa, kas tiek uzskatīta par mērenu uzskatu pārstāvi.

Viņa partijas priekšvēlēšanās pārspēja bijušo Eiropas Savienības breksita sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kas tika uzskatīts par vienu no galvenajiem favorītiem.

Pekresa solījusi "lauzt" Makrona politiku un brīdinājusi vēlētājus neatbalstīt galēji labējos kandidātus. Viņa sacīja, ka viņas pirmais darbs prezidentes amatā būs pārtraukt 35 stundu darba nedēļu Francijā, lai darbinieki strādātu un nopelnītu vairāk. Viņa arī atbalstījusi stingru nostāju imigrācijas jautājumā, sakot, ka cilvēki, kas valstī ieceļojuši nelegāli, ir jāizraida.

Pašlaik atbalsts Pekresai svārstās ap 10%, atpaliekot no gan no Makrona, gan Lepēnas un Zemūra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt