Pasaules panorāma

Baltkrievijas sapnis par Latvijas ostām un naftas vadu

Pasaules panorāma

Vācijas konstitūcijas sargi parāda «dzelteno kartīti» AfD

«Dzeltenās vestes» - bez līdera un ideoloģijas, bet ar prasībām un ambīcijām

Francijas «Dzeltenās vestes» – vēl nepiedzīvoti plašā protestu kustība bez vadības

Protestu kustība, kādu Francija vēl nekad iepriekš nav piedzīvojusi. Tās ir “Dzeltenās vestes” - interneta tīmeklī piedzimusi domubiedru plūsma, kas cīnās par labāku dzīvi un kritizē valsts prezidentu, pieprasot pat viņa atkāpšanos. Šo spēku redz un jau izmanto radikālie politiķi, taču franču medijos lēš, ka “Dzeltenās vestes” varētu pat apvienoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

No aicinājuma internētā par plašu masu protestu izaugusī tā sauktā “dzelteno vestu” kustība arvien vairāk kļūst par nozīmīgu spēlētāju uz Francijas politiskās skatuves. Tās spēku apzinās gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan viņa oponenti paša zemē un pat ārpus tās.

Interneta vidē strauji dzimusī “dzelteno vestu” kustība sākotnēji cēla trauksmi par to, ka Makrona valdība grasās palielināt nodokļus degvielai, kas īpaši ietekmētu tos pilsoņus, kuri dzīvo ārpus lielajām pilsētām un darbā nokļūst ar automašīnu, kā arī pārmeta Makronam, ka viņš ir bagāto francūžu prezidents.

Taču tagad oponentu prasības jau krietni pāraugušas šo vienu. “Dzeltenās vestes” pieprasa ieviest solidaritātes nodokli bagātajiem, palielināt minimālo algu, veikt grozījumus konstitūcijā, kas paredz konsultēties ar tautu par izmaiņām likumos, un vēl un vēl – kopumā, rīkoties, lai dzīve būtu labāka.

Pēc ilgstošajām blokādēm uz ceļa, kas nesa arī upurus, grautiņiem Parīzē, kuros cieta arī vēsturiskā Triumfa arka, Makrons piekrita atlikt degvielas nodokļa ieviešanu, lai gan tam pamatā bija cēli mērķi, proti, rādīt Francijas piemēru cīņā ar globālo sasilšanu.

Nodokļi Francijā ir nozīmīga un arī jūtīga tēma. Francija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm gan vairāk iekasē nodokļos, gan arī tērē sabiedriskajām vajadzībām. Francijā ir krietni lētāk nekā citur gan pārvietoties ar ātrvilcienu, gan studēt augstskolās, gan apmeklēt ārstu, jo lielāko daļu sedz valsts.

Makrons “dzelteno vestu” protesta karstumā par to visu sabiedrībai atgādināja, taču protestētāji iebilst, ka tik un tā jūtas apdalīti, jo prezidents neizlīdzina slogu starp mazāk turīgajiem un bagātajiem.

Žurnālists un pedagogs Danī Robērs skaidroja, ka Francijā “ir bezmaksas izglītības iespējas, laba līmeņa veselības aprūpe, restorāni, kurus var apmeklēt ikviens, taču, tāpat kā daudzās pasaules valstīs, pieaug atšķirības starp ļoti bagātiem un mazāk turīgiem cilvēkiem”.

“Viens no Emanuela Makrona pirmajiem lēmumiem, tikko viņš bija ievēlēts, bija atcelt likumu, kas uzliek papildu nodokļus ļoti bagātiem cilvēkiem. Un šī ir viena no “dzelteno vestu” iebildēm. Tās vēlas, lai šis nodoklis atgrieztos. Taču prezidents atteicās par to runāt. Ja viņš būtu piekritis protestētājiem, manuprāt, viss atrisinātos, taču es nedomāju, ka viņš to darīs,” sprieda Robērs.

“Taču šādu masu kustību Francija piedzīvo pirmo reizi vēsturē,” saka Danī Robērs, un lielu lomu šeit spēlē fakts, ka atšķirībā no iepriekšējo protestu vēstures mēs tagad dzīvojam interneta laikmetā.

“Prezidentam Makronam būs ļoti grūti atgūt kontroli, jo “dzeltenajām vestēm” nav vadības. Nav vienas konkrētas personas, ar kuru Makrons varētu runāt,” norādīja Robērs.

“Viņš apturēja degvielas nodokļa celšanu, bet ir jaunas un jaunas iebildes. Un, kad notiek vardarbība, arī ir grūti runāt. Ir tiešām grūti prognozēt, kas notiks, jo šī ir pilnīgi cita kustība, kādu jebkad Francija ir pieredzējusi. Pat 1968. gadā lielās protestu kustības laikā bija studentu, strādnieku pārstāvis, ar ko runāt, bet tagad patiešām ir citādi,” skaidroja Robērs.

“Dzelteno vestu” spēku saprot gan Makrons, kurš tagad ir sācis visu valsti aptverošas debates ar iedzīvotājiem pašvaldībās, gan arī viņa sīvāka konkurente uz prezidenta krēslu, galēji labējās partijas “Nacionālā fronte” līdere Marina Lepēna.

Viņa savas partijas kampaņu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas Francijā notiks 26. maijā, ir sākusi ar solījumu paplašināt “dzelteno vestu” kustību, kas šķeļ tagadējo proeiropeisko valdību. Līdzīgi kustību cenšas pievilināt arī galēji kreiso līderis Žans Luks Melenšons.

“Drīzumā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un Marinas Lepēnas partija tajās būs pirmā. Un tas nav pārsteigums. Jo arī iepriekšējās vēlēšanās viņas partija bija vispopulārākā. Visā Eiropā šobrīd aizvien augumā aug populisms. Protestos un tad, kad sākas vardarbība, cilvēki kļūst vēl ekstrēmāki gan pa labi, gan pa kreisi. Es nezinu, kā viss atrisināsies, taču skaidrs, ka Lepēna būs liela ieguvēja,” prognozēja Robērs.

Tiesa, Lepēna pati Eiropas Parlamenta vēlēšanās nepiedalīsies, jo vēlas palikt Francijas iekšpolitikā. Taču Francijas medijos izskan arī ziņas, ka “dzelteno vestu “ kustība veidos pati savu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas varētu sašķelt gan galēji labējo, gan galēji kreisos vēlētājus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti