Francijas identitātes centrā ir pirms aptuveni gadsimta pieņemtais likums, kas nošķir valsti no baznīcas un aizsargā franču sekulārisma principu. Tas nozīmē, ka jebkura publiskā telpa, ieskaitot izglītības iestādes, ir brīva no reliģijām un tajās tiek praktizēta vārda brīvība. Vēstures skolotāja vardarbīgā nogalināšana gan parāda, ka ne visi šiem principiem piekrīt.
Pirms traģiskā notikuma oktobra sākumā 47 gadus vecais vēstures skolotājs Samuels Patī jau kļuva par tiešsaistes vajāšanas upuri un viņa identitāte tika atklāta dažādās interneta platformās. Tas notika pēc tam, kad viņš stundā par vārda brīvību audzēkņiem bija demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu.
Skolotājam sociālajos tīklos tika izteikti draudi, bet vēlāk Parīzes rietumu piepilsētā Konflānā-Sentonorīnā 18 gadus vecais uzbrucējs, čečenu imigrants Abdullahs Anzorovs skolotājam nogrieza galvu. Ne tikai varasiestāžu nespēja novērst šādu nežēlīgu izrēķināšanos, bet arī jaunieša rīcība kā tāda Francijas sabiedrībā raisījusi plašas diskusijas.
“Jau desmit gadu terorisms tiek veicināts ar sociālo tīklu palīdzību. Pieaug to upuru skaits, kuri pakļauti naida runai. Tas nav pieņemami, ka sociālie tīkli turpina izplatīt šādu informāciju,” sacīja terorisma upuru advokāts Žans Reinharts.
“Mūsdienās likums ir nepilnīgs un nepietiekams. Sociālie tīkli neuzņemas nekādu atbildību. Lai viņus sodītu, nepieciešamas milzīgas naudas summas, jo viņi paši neko nedara,” norādīja digitālo tiesību eksperte Delfīne Meije.
Lai izrādītu cieņu nogalinātajam skolotājam un paustu atbalstu vārda brīvībai, nedēļas nogalē ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.
“Skaidrs, ka pēc notikušā neviens nevarēs brīvi mācīt, nedomājot par šo incidentu.
Tikai pasakot vārdu vai parādot foto, var tikt apdraudēta fiziskā drošība vai pat dzīvība,” norādīja ekonomikas skolotāja vidusskolā Ilāma.
“Es ticu, ka tas, ko viņi sauc par uzbrukumu sekulārismam, ir problēmas, kuras patiesībā varam atrisināt izglītības ceļā. Kaut arī tas ir šokējošs notikums, neuzskatu, ka tas raksturo kopējo tendenci,” pauda pamatskolas skolotājs Artūrs.
Francijas iedzīvotāju drošību un vārda brīvību apdraud radikāla sabiedrības daļa, kas nav gatava integrēties un pieņemt demokrātijas vērtības. Tā Latvijas Televīzijai apgalvo Lionas Politikas zinātnes institūta lektors Tjerī Fortēns.
“Viņi ienīst Franciju, viņi ienīst kristietību, viņi ienīst eiropiešus un vārda brīvību. Tāpat viņi necieš sieviešu tiesības un minoritātes. Līdz šim viņi lielākoties uzbruka cilvēkiem, kas bija tieši aizskāruši viņu reliģiju. Piemēram, karikatūristiem, kas izsmej Muhamedu, karavīriem un policistiem. Tagad viņi sākuši uzbrukt cilvēkiem, kas vienkārši veic savu darbu – skolotājiem. Mūsu varasiestādes nevēlas neko darīt, jo baidās no potenciāla pilsoņu kara.
To, ka situācija var eskalēties, vairākkārt apstiprinājušas mūsu drošības iestādes, norādot, ka ir milzīgas plaisas sabiedrībā,” norādīja Fortēns.
Francijas policija uz laiku slēgusi mošeju Pontē, kas atrodas netālu no Parīzes. Mošeja savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" pirms uzbrukuma skolotājam bija dalījusies ar video, kurā pausts naids pret Patī. Tāpat šonedēļ veikti vairāki reidi aizdomās par saistību ar islāma radikāļu tīkliem, vairāk nekā desmit cilvēku aizturēti.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis bažas, ka Francijas musulmaņu vidū ir naidīgas grupas, kas cenšas uzspiest kopienām konservatīvus islāma uzskatus. Makrons to nodēvējis par islāmistu separātismu.
Tikmēr Francijas reakciju uz slepkavībām nosodījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans: “Tā vietā, lai cīnītos pret terorismu ekstrēmisma aizsegā, tiek uzbrukts pasīviem un parastiem musulmaņu pilsoņiem. Neviens no mums, neviena musulmaņu valsts nevar pieļaut šādu situāciju.”
