Francijā notiek piemiņas pasākumi par godu Pirmā pasaules kara beigu simtgadei

Piedaloties piemiņas pasākumos par godu Pirmā pasaules kara beigu simtgadei, Francijas prezidents Emanuels Makrons šīs nedēļas laikā apmeklējis 17 pilsētas dažādās Francijas daļās. 

Atceres pasākumi Makronam bijuši tik nozīmīgi, ka viņš pat iebildis pret ASV un Krievijas prezidentu divpusējām sarunām Parīzē, jo tās varētu aizēnot Elizejas pils rīkotos pasākumus.

“Laikā, kad mēs pieminam Pirmā Pasaules kara beigu simtgadi, laikā, kad tā liecinieki ir aizgājuši uz mūžu, ir neaptverami, ka 1914. gada notikumu dalībnieki, kuru uzvara izglāba valsti, nav pagodināti ar piemiņu Panteonā,” uzsvēra Makrons. “Mums katru dienu jāaizstāv tas nenovērtējams dārgums, kas izcīnīts ar viņu asinīm, ciešanām un asarām. Tas ir miers, kas balstīts draudzībā starp cilvēkiem. Nekas no tā nav padarīts, nekas nav uz mūžu.”

Apmeklējot ceremoniju Verdenā, Makrons intervijā medijiem izteicās, ka šis nu ir tas laiks, kas Eiropai nopietni jāapsver savu bruņoto spēku izveide.

Kara beigu atceres pasākumus Makrons aizsāka pagājušosvētdien, ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru apmeklējot piemiņas koncertu Strasbūrā. Bet vakar vakarā Francijas prezidentam pievienojās britu premjerministre Terēza Meja, lai kopīgi noliktu ziedus pie Tjepvalas memoriāla. Tas uzcelts, lai pieminētu vairāk nekā 70 tūkstošus britu un dienvidāfrikāņu karavīru, kas krita vai pazuda kaujā pie Sommas. 

Taču ne visi atceres pasākumi ar Makrona līdzdalību tika novērtēti atzinīgi. Prezidents izpelnījās kritiku par atzinīgu vārdu paušanu izcilam Pasaules pirmā kara ģenerālim, kas vēlāk sadarbojies ar nacistiem. Makrona vārdi izraisīja īpaši asu reakciju Francijas ebreju vidū.

“Es neslēpju nevienu vēstures daļu. Pirmā pasaules kara laikā maršals Petēns bija lielisks karavīrs.

Tāda ir mūsu valsts vēsture. Tāda ir politiskā dzīve, tāda ir cilvēka daba, kas bieži ir sarežģītāka, nekā kādam gribētos ticēt. Kāds var būt izcils karavīrs Pirmajā pasaules karā, bet tad pieņemt nepareizus lēmumus Otrajā.

Mana loma ir mēģināt skaidrot un būt stingram savā pārliecībā,” skaidroja Makrons. 

Jāpiebilst, ka tieši šajās dienās, tuvojoties grandiozam atceres pasākumam, uz kuru ieradīsies desmitiem pasaules līderu, Francijas drošības dienests atklājis uzbrukuma plānošanu prezidentam. Valsts reģionā Bretaņā tika aizturēti seši cilvēki – galēji labējie kaujinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti