“Financial Times” atsaucas uz trim avotiem, kas ir informēti par sarunu gaitu.
Saskaņā ar vienošanās plānu Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī jāapsola Krievijai, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Ukraina saņemtu drošības garantijas no sabiedrotajiem, piemēram, ASV, Lielbritānijas un Turcijas.
Taču nav skaidrs, kas notiks ar Ukrainas teritorijām, ko Krievija sagrābusi kopš 2014. gada.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļjaks sarunā ar “Financial Times” uzsvēris, ka Krievijas karaspēkam būtu jāaiziet no visām teritorijām, kas ieņemtas kopš uzbrukuma sākuma 24. februārī.
Krievija pieprasa, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas sastāvdaļu, kā arī atzītu Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību.
Krievija arīdzan vēlas panākt, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts krievu valodas statuss. Pašlaik ukraiņu valoda ir vienīgā valsts valoda Ukrainā.
Podoļjaks gan vēlāk paziņoja, ka "Financial Times" publicētā informācija ir vienošanās melnraksts, kurā izklāstītas Krievijas prasības, bet Ukrainai ir savas prasības. Ukraina pieprasa karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.
Briefly. FT published a draft, which represents the requesting position of the Russian side. Nothing more. The 🇺🇦 side has its own positions. The only thing we confirm at this stage is a ceasefire, withdrawal of Russian troops and security guarantees from a number of countries
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) March 16, 2022
Ukrainas amatpersonām ir bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nemaz nevēlas mieru, bet sarunu mērķis ir iegūt laiku, lai pārgrupētu spēkus un sāktu jaunu ofensīvu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
