Latvija ēnu ekonomikas samazināšanu ir izvirzījusi par vienu no savām politikas prioritātēm, un, lai dalītos pieredzē, atbildīgās institūcijas nesen apjomīgā konferencē ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus apsprieda arī ar vairākiem ārvalstu ekspertiem, tostarp arī ar pārstāvi no vienas no pasaulē pazīstamākajām izmeklēšanas iestādēm, ASV Federālās Izmeklēšanas biroja.
Lai gan Latvijā valda priekšstats, ka mūsu valstī ar ēnu ekonomiku saistītās problēmas ir īpaši aktuālas, kopumā situācija Latvijā nav unikāla un ir līdzīga, kā citās Austrumeiropas valstīs, intervijā Latvijas Radio atklāj Šenails.
Daudzas no problēmām, ar kurām saskaras Latvija, piemēram, vēlme attaisnot sevi ar augstām nodokļu likmēm un nabadzību, nav nekas jauns arī pašā ASV, bet ilgtermiņa efektīvākais darbs, lai šīs parādības mazinātu, ir skaidrojošs darbs ar sabiedrību un arī mehānismi, kas dalību ēnu ekonomikā padara iedzīvotājiem un uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu, uzsver Šenails.
Latvijā ir pierasts, ka daļa ēnu ekonomikā iesaistīto attaisno savu rīcību ar to, ka dzīvojam nabadzīgā valstī, ka uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir augsti nodokļi. Tomēr pieļauju, ka ēnu ekonomikas apkarošanā arī ASV iestādes saskaras ar šādu attieksmi. Kā, jūsuprāt, vislabāk ar šādu parādību cīnīties, un kā to darāt jūs?
Jāpiekrīt, ka arī mums nākas ar to saskarties, pat par spīti tam, ka tiekam uzskatīti par turīgu valsti, un nākas bieži vien secināt, ka galvenokārt attieksme pret to, vai ir attaisnojami iesaistīties ēnu ekonomikā, sakņojas audzināšanā un vidē, kurā esat audzis.
Mēs galvenokārt cenšamies pret to cīnīties ar normatīvajiem aktiem, kuri dalību ēnu ekonomikā padara neizdevīgāku. Sākotnēji daļai sabiedrības, protams, tas ir sāpīgi, bet ilgtermiņā tomēr sniedz labumu.
Piemēram, ja mājas remontam vai elektrības instalācijas iebūvēšanas darbam izvēlaties nelegālu darbu veicēju, kurš darbu izdarīs lētāk, jūs nesaņemsiet attiecīgas atļaujas un sertifikātus par mājās veikto pārbūvi, un attiecīgi tas jūs skars sāpīgi tad, kad māju vēlēsieties pārdot. Tāpēc lielā mērā balstāmies arī uz komunikāciju un cenšamies pateikt – jā, nodokļus maksāt var būt sāpīgi, tomēr tie ļaus nodrošināt labumu plašākai sabiedrībai.
Viens no sāpīgajiem un aktuālajiem jautājumiem ir arī par ēnu ekonomikas apkarošanas prioritātēm – sabiedrība vēlētos, lai pirmkārt tiek noķerti lielākie uzņēmumi un vērienīgākie krāpnieki, kamēr varas iestādes bieži vien izvēlas pastiprināti kontrolēt relatīvi nelielus uzņēmumus, piemēram, autoservisus un zobārstus. Kādam būtu jābūt prioritātēm Jūsu skatījumā?
Tas noteikti ir visai sarežģīts jautājums. Jārēķinās ar to, ka bieži vien darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas nākas uzsākt pirmkārt ar tiem gadījumiem, kurus jūs pirmos pamanāt, un bieži vien tie var būt zema līmeņa, nelieli pārkāpumi. Un bieži vien šie nelielie pārkāpēji ir saistīti ar kaut ko lielāku, tāpēc arī to izmeklēšana var palīdzēt nonākt uz pēdām kam apjomīgākam.
Piemēram, lai noķertu narkotiku izplatīšanas tīkla centru, iesākumā nākas ķert narkotiku dīlerus uz ielām. Vienlaikus gan varam lietot arī citu analoģiju – pat ja uz ielas, satiksmē mēs pamanām desmit ātruma pārkāpējus, mēs izvēlamies to, kurš visvairāk apdraud apkārtējos, un ēnu ekonomikā tie savukārt būtu lielākie spēlētāji.
Tomēr, cīnoties pret šādiem ēnu ekonomikas spēlētājiem, nākas rēķināties ar to, ka izmeklēšanai ir ilgāka un tai ir jābūt rūpīgākai, jo lielie spēlētāji ir labāk parūpējušies par savu juridisko aizsardzību.
Daudzi vietējie eksperti arī pauž bažas par to, ka augstais ēnu ekonomikas īpatsvars ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu Latvijas ekonomikai arī tādā ziņā, ka kavē ārvalstu investīciju pieplūdumu? Vai arī jums ir nācies kaut ko dzirdēt par Latviju šādā kontekstā?
Jā, es saprotu šādas bažas, bet vienlaikus man ir jāatzīst, ka man nav sanācis tik daudz strādāt ar Latviju un iepazīt tās situācijas, lai varētu to droši apstiprināt vai arī noliegt.
Tomēr tā pieredze, kas man ir šobrīd, man liek domāt, ka kopumā Latvijas atbildīgās iestādes ir gan ieinteresētas cīnīties pret ēnu ekonomiku, gan arī gatavas aktīvi sadarboties, un ceru, ka mūsu sadarbība nostiprināsies.
