Tas, ka palīdzības sniegšana bēgļiem un imigrantiem ir ienesīgs bizness, nav noslēpums nevienam. Atspoguļojot pašreizējo bēgļu krīzi Eiropā, ne reizi vien dzirdēti stāsti par to, ka par bīstamo ceļu uz Eiropu izceļotāji no Ziemeļāfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm maksā ievērojamas summas.
Kā intervijā britu izdevumam "Independent" norādījis "Europol" vadītājs Robs Vainraits, no vairāk nekā miljona Eiropā pagājušajā gadā ieceļojušajiem bēgļiem aptuveni 90 procenti ir maksājuši cilvēku kontrabandistiem.
Eiropas policijas dienesta vadītājs atklājis, ka tradicionāli katrs no imigrantiem maksājot aptuveni trīs līdz sešus tūkstošus dolāru. Sareizinot šo summu ar bēgļu skaitu, var vienkārši secināt, ka ienākumi no cilvēku pārvadāšanas varētu svārstīties robežās no trim līdz sešiem miljardiem dolāru.
Robs Vainraits atzinis, ka pagājušā gada laikā cilvēku kontrabanda ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām kriminālās pasaules nozarēm, kas peļņas ziņā atpaliek tikai no narkotiku tirdzniecības.
"Europol" vadītājs arī uzsvēris, ka noziedzīgie tīkli ir izpletušies no Subsahāras Āfrikas līdz pat Skandināvijai un šajos kriminālajos grupējumos ir iesaistīti desmitiem tūkstoši cilvēku.
Pagājušajā gadā vien uz aizdomu pamata par saistību ar šādu nelikumīgu darbību ir noskaidroti gandrīz 11 000 tūkstoši cilvēku. Tie ir gan noziedznieki tradicionālajā izpratnē, kas izgatavo viltotas pases, gan taksometru vadītāji, kas pārved cilvēkus pāri valstīm un robežām, gan arī ļoti labi organizēti noziedzības sindikāti.
Šie noziedznieki darbojas visa ceļa garumā, kas bēgļiem jāmēro no savas dzimtenes līdz patvēruma valstij Eiropā. Turklāt bieži vien noziedznieki pazūd ar cilvēku ietaupījumiem, bet paši izmisušākie ceļotāji pat tiekot pārdoti vai nu reketieru, vai cilvēku nolaupītāju grupējumiem.
Vienlaicīgi Robs Vainraits norādījis, ka, vairākām Eiropas valstīm pastiprinot savus imigrācijas noteikumus vai pat būvējot sētas uz savām robežām, imigranti ir spiesti meklēt bīstamākus apkārtceļus, kas izmaksā vēl dārgāk. Šajā situācijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir nepieciešama ciešāka sadarbība krīzes risināšanā gan punktos, kur cilvēki ierodas ES, gan apmainoties ar izlūkošanas informāciju.
Tāpat būtu labāk jāizplāno starptautiska līmeņa aresta operācijas. Ja šādas sadarbības drošības iestāžu starpā nebūs, kriminālās organizācijas arī turpmāk izmantošot radušos haosu savās savtīgajās interesēs.
Šajā situācijā ar visai savdabīgu ierosinājumu klajā ir nācis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, kurš krīzes risināšanai ierosinājis ieviest īpašu nodevu degvielai.
Intervijā izdevumam "Sueddeutsche Zeitung" Šeible norādījis - ja jau situācija tiešām ir tik neatliekama un ja nacionālo valstu un arī ES finansējums nav pietiekams, tad visā ES varētu panākt vienošanos par nelielu nodevu degvielai, šo finansējumu pēc tam novēršot krīzes risināšanai.
