Diskusijas par turpmākajām attiecībām ar Krieviju bija ļoti kaismīgas un ilga līdz pat diviem naktī. Vācija un Francija pēdējā brīdī piedāvāja vairākas idejas turpmāko attiecību veidošanai ar Maskavu. Tostarp pozitīvas attīstības gadījumā tika rosināts apspriest ideju par 27 valstu līderu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Daudzi līderi bija pārsteigti par šādu priekšlikumu. Nīderlandes premjers Marks Rute vēl pirms tikšanās sākuma neslēpa, ka viņam tas nav pa prātam.
"Man nav iebildumu, ja ar Vladimiru Putinu tiksies Eiropas Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāji. Bet es pats nepiedalīšos tikšanās reizē ar Vladimiru Putinu Eiropadomes formātā," sacīja Rute.
Iepriekšējā sanāksmē valstu un valdību vadītāji jau runāja par Krieviju un toreiz noskaņojums bija diezgan skeptisks. Bet tagad Vācijas, Francijas, Spānijas un Itālijas vadība uzstāja, ka vislabāk mieru Eiropā var nodrošināt, tikai runājot aci pret aci. Tādēļ nepietiekot vien, ka ASV prezidents Džo Baidens tiekas ar Putinu. Tas esot jādara arī Eiropas līderiem.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") bija viens no aktīvākajiem pretējās pozīcijas pārstāvjiem.
Kariņš kopā ar Igaunijas premjeri Kaju Kallasu vairakkārt uzrunāja kolēģus, lai pārliecinātu, ka beznosacījuma dialogs ar Maskavu būtu kļūda, jo tas tiktu uztverts kā Eiropas vājuma pazīme.
Turklāt ES un ASV nav gluži viens un tas pats, piebilda premjers.
"Savienotās Valstis, tā nav valstu apvienība, tā ir federatīva valsts ar vienu prezidentu, ar vienu vadību. Mēs jau nezinām īsti kādas prasības bija ASV no Krievijas, lai šādas sarunas notiktu. Tas jau notiek aizkadrā. Es domāju, ka tur nav nekādas beznosacījuma sarunas notikušas. Tas pats mums arī Eiropā ir jāsaprot. Kas mums Eiropā ir jāiemācās, ir apzināt savu kolektīvo spēku. Tas faktiski ir milzīgs! Un mēs tagad kā valstu vadītāji esam procesā šo spēku apzināt iepretī Krievijai," norādīja Kariņš.
Vācijas kanclere Angela Merkele žurnālistiem sacīja, ka viņai diskusiju iznākums ir pieņemams, kaut arī nav sasniegts tas, ko viņa bija rosinājusi.
"Šodien nebija iespējams vienoties, ka nekavējoties tiksimies līderu līmenī, bet man ir svarīgi, lai tiktu saglabāts dialoga formāts un mēs pie tā strādājam. Personīgi es būtu vēlējusies šeit drosmīgāku soli," sacīja Merkele.
Arī Somijas valdības vadītāja Sanna Marina norādīja, ka diskusijas par to, kā būvēt attiecības ar Maskavu, vēl turpināsies. "Manuprāt, uzsākt šādu diskusiju bija laba doma. Vakar vēl nebija īstais laiks. Bet es domāju, ka mēs nākotnē vēl turpināsim par to runāt," klāstīja Marina.
Tagad tiks strādāts pie tā, lai definētu stingras Eiropas prasības Krievijai, kas būtu priekšnoteikums jaunai diplomātiskai iesaistei. Padome arī piedraudēja ar jaunām ekonomiskām sankcijām, ja Maskava turpinās "ļaunprātīgu, nelikumīgu un graujošu darbību".
Ne mazāk asas diskusijas bija arī par jauno Ungārijas likumu, kas aizliedz jauniešiem sniegt informāciju, kas var tikt uzskatīta par homoseksualitātes propagandu. Ungārijas premjers Viktors Orbāns sacīja, ka šis likums ir domāts, lai aizsargātu bērnus, un, ka tas nediskriminē pieaugušos. Tomēr vairums tam nepiekrita un atgādināja, ka ES nav tikai brīvās tirdzniecības zona. Tā arī vērtību kopiena. Tādēļ Nīderlandes premjers pat sacīja, ka, viņaprāt, Ungārijai vairs nav vietas blokā. Savukārt Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Levēns norādīja, ka viņa valsts nodokļu maksātāji nav gatavi dot naudu valstīm, kas nevadās pēc tām pašām vērtībām kā zviedri.
Ungārijas premjers Viktors Orbans, kas pirms Eiropadomes bija visai lecīgi noskaņots, samitā sev atbalstītājus rada tikai Polijas un mazliet arī Slovēnijas premjeru vidū.
