Sadaļas Sadaļas

ES un ASV gatavas uzņemties globālo līderu lomu un sasniegt ambiciozus klimatneitralitātes mērķus

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens šajās dienās aicinājis vairāk nekā 40 pasaules valstu līderus uz virtuālu samitu, kas veltīts cīņai ar klimata pārmaiņām. Šī samita laikā paredzēts iepazīstināt arī ar ASV turpmākajiem kaitīgo izmešu samazināšanas mērķiem. Neilgi pirms šī samita Eiropas Savienībā (ES) panākta vienošanās par Eiropas Klimata aktu, kas nostiprina ambiciozos mērķus ceļā uz klimatneitralitāti, kā arī apstiprina Eiropas kā globālās līderes lomu cīņā ar klimata pārmaiņām. 

Pagājušā gada marta sākumā Eiropas Komisija (EK) iesniedza Eiropas Klimata akta priekšlikumu. Eiropas Klimata aktam ir jākļūst par vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, un tajā tiktu nostiprināta ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šajā nedēļā tika panākta provizoriskā vienošanās par šo dokumentu, kurā apstiprināti arī vairāki citi ambiciozi mērķi.

ES un ASV – globālie līderi ceļā uz klimatneitralitāti Uģis Lībietis

Tā, piemēram, ceļā uz klimatneitralitāti 2050. gadā ir nostiprināta arī ES apņemšanās sasniegt arī starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam slitumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 

Tāpat aktā atzīta vajadzība uzlabot ES oglekļa piesaistītājsistēmu, pieņemot vērienīgāku zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulu, ar kuras priekšlikumu EK nāks klajā 2021. gada jūnijā. Ierosināts izveidot Eiropas Klimata pārmaiņu zinātnisko padomi.

Taču, kā norādījis Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) vadītājs Paskāls Kanfāns, šis jaunais akts pilnībā mainīs spēles noteikumus. Tostarp arī EK darbā.

“Turpmāk jebkurš Eiropas Komisijas likumdošanas piedāvājums būs jāsaskaņo ar klimata neitralitātes mērķiem. Vai mēs runājam par nākamo budžetu, kādu reformu transporta jomā  vai enerģētikas sektorā – tām visām būs jābūt sasaistītām ar klimata neitralitāti. Ja ne, viņiem būs skaidri jāpaskaidro, kāpēc. Tā ir milzīga atšķirība, jo Eiropas Komisijai būs milzīgs spiediens ievērot klimata likumu kā visaptverošu apņemšanos. Nevis tikai apņemšanos klimata sfērā, bet arī citās jomās. Un izskaidrot, kāpēc kaut kas netiek ievērots, būs ļoti grūti. Tāpēc, manuprāt, šis ir viens no nozīmīgākajiem punktiem, ne tikai atkārtoti apstiprinot mūsu ambīcijas, bet arī stiprinot šī klimata akta kvalitāti un ietekmi,” norādīja Kanfāns. 

Savukārt parlamenta ziņotāja Jutte Gutelanda akcentēja, ka jaunais Klimata akts kārtējo reizi apstiprina ES globālās līderpozīcijas cīņā ar klimata pārmaiņām.

Viņa sacīja: “Es tiešām uzskatu, ka mēs uzņemamies globālā līdera lomu. Un es zinu, ka Eiropas Parlaments ir palīdzējis Eiropas Savienībai izrādīt šo līderību ASV samitā. Jo mēs ne tikai pildām to, ko solījām pirms gada, bet arī uzlabojam to. Tagad mums ir likums, kas mums ļaus iet vēl tālāk un tālāk, un tālāk. ASV nav mūsu lielais brālis klimata jautājumos – mēs esam lielais brālis… vai lielā māsa. Šim likumam ir viņi jāiedrošina, jāizdara uz viņiem spiediens un jāpiespiež izpildīt savus solījumus, jo viņi tagad redz, ko esam sasnieguši mēs.''

Gutelandas pieminētais samits ir ASV prezidenta Baidena izsludinātā globālo līderu virtuālā tikšanās, kurā arī Savienotās Valstis ir paredzējušas atklāt savus oglekļa emisiju samazināšanas mērķus. Vides aizstāvības organizācijas ir rosinājušas kaitīgos izmešus samazināt vismaz par 50% jau līdz 2030. gadam, taču tas būtu aptuveni divreiz vairāk, nekā ASV ir apņēmušās līdz šim. 

Tāpat samita laikā plānots aicināt citas lielvaras, tostarp Ķīnu, sadarboties cīņā ar klimata pārmaiņām.

Kopumā uz šo samitu ir aicināti vairāk nekā 40 valstu līderi. Tiek paredzēts, ka Baidens varētu paziņot arī par finansiālu atbalstu mazāk turīgajām valstīm. Taču, kā norādījis jaunās ASV administrācijas īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs, vislielākā pievienotā vērtība tomēr būtu tieši no lielāko un ietekmīgāko valstu sadarbības.

Kerijs skaidroja: “Šī ir milzīga ekonomiska iespēja ne tikai ASV, bet arī cilvēkiem visā pasaulē. Šis nav stāsts par Ķīnu vai pretošanos Ķīnai. Šis ir jautājums par to, kā Ķīnai, Savienotajām Valstīm, Indijai, Krievijai, Indonēzijai, Japānai, Austrālijai un vēl ļoti lielai valstu grupai atzīt savu radīto kaitīgo izmešu apmērus. ASV un Ķīnai īpaši, jo tās divatā rada aptuveni 45% kaitīgo izmešu. Ja pievienojat Eiropas Savienību, skaitlis jau ir ievērojami pāri 50%. Šīm trijām vienībām ir jāstrādā kopā ar citām valstīm un nopietni jāpieiet emisiju samazinājumam.”

Tiek uzskatīts, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir viena no sfērām, kurās ASV un Ķīnas intereses sakrīt. Pirms nedēļas Kerijs tikās ar savu ķīniešu kolēģi un abas valstis kopīgā paziņojumā apņēmās sadarboties, ņemot vērā klimata krīzes aktualitāti. Kā norādījuši abu valstu attiecību komentētāji, ir ļoti daudz uzņēmumu, kuri darbojas abu valstu tirgos un kuri ir ieinteresēti, lai domstarpības tiktu atrisinātas. 

Pašlaik dažādām valstīm ir dažādas klimata pārmaiņu apkarošanas programmas un prioritātes, taču šādi samiti var kalpot par vietu, kur domstarpības nogludināt un turpināt sadarbību vienotā veidā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt