Klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laikapstākļi ES valstīm katru gadu nodara vairāk nekā 12 miljardu eiro zaudējumus. Piesardzīgas aplēses liecina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās par 3°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni ES ekonomikai katru gadu radītu vismaz 170 miljardu eiro lielus zaudējumus.
“Klimata pārmaiņas neietekmē tikai ekonomiku vien. No karstuma viļņiem aizvien vairāk cieš arī Eiropas iedzīvotāju veselība. 2019. gadā pasaulē nāvējošākā dabas katastrofa bija Eiropas karstuma vilnis, kas izdzēsa 2500 dzīvību,” norāda EK.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija ir nopietns atgādinājums tam, ka nepietiekama sagatavotība var novest pie bēdīgām sekām.
“Vakcīnas pret klimata krīzi nebūs, bet mēs joprojām varam mēģināt stāties tai pretī un sagatavoties sekām, kas nav novēršamas. Klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama jau tagad gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās,” atzina Timmermanss.
“Jaunā klimatadaptācijas stratēģija ļaus paātrināt un padziļināt sagatavošanās darbus. Ja sāksim gatavoties jau šodien, mēs vēl varam paspēt attīstīt savu klimatnoturību.”
