Maidana laikā un arī turpmākajos mēnešos Ukrainas valsts pārvalde un it sevišķi drošības struktūras ir pierādījušas, ka tās nespēj pilntiesīgi darboties. Tādēļ tām ir nepieciešamas nopietnas reformas, saka Kalmans Mižeis, Eiropas Savienības padomdevēju misijas vadītājs Ukrainā.
„Donoru atbalsts bieži vien tiek izmantots dažādām apmācībām, kur, es pat teiktu neviens īsti neizmanto smadzenes. Tas rada naudas plūsmu gan donorvalstīm, gan aģentūrām, kas šo palīdzību ievieš. Dažreiz tas palīdz, bet dažreiz ne. Šoreiz mēs gribam būt krietni mērķtiecīgāki un tiešām palīdzēt Ukrainas valdībai pārbūvēt valsts aparātu, kas tik acīmredzami parādīja nespēju atbilstoši darboties,” skaidro Mižeis.
Sākotnējais Eiropas atbalsta misijas mandāts ir divi gadi. Tomēr iecerētās reformas neesot viegls uzdevums, tādēļ grūti pateikt cik daudz būs iespējams paveikt šajā laikā.
Līdz ar to nav izslēgts, ka misijas darbība tiks pagarināta. „Daži no uzdevumiem ir saistīti ar Padomju mantojuma likvidēšanu. Piemēram, izmeklēšanas sistēmu sāk reformēt tikai tagad. Līdz nesenajam laikam tā bija tāda pati, kā to 30.gados izveidoja Staļina terora laikos. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski pārbūvēt šo sistēmu vadoties pēc mūsdienu Eiropas principiem,” norāda Mižeis.
Atbalsta misijas vadītājs saka, ka reformām traucē gan ieradums, gan valsts aparāta pretreakcija un inerce, gan arī korupcija, it sevišķi policijā un tiesās.
Tādēļ Eiropas eksperti jau pirmajās dienās pēc ierašanās devās uz Ukrainas policijas un robežsardzes apmācības centru.
Par nepieciešamību veikt reformas nevis par tām tikai runāt vairākkārt atkārtoja arī Eiropas Savienības kaimiņattiecību komisārs Johanness Hāns.
Hāns tikko atgriezās no Ukrainas un paziņoja, ka valstij drīzumā tiks izsniegta kārtēja Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzības porcija.
“Mēs gribētu, lai mūsu draugi un partneri Ukrainā redzētu mūs kā draudzīgu investoru. Mēs ne tikai dodam naudu, bet arī gribam par to kaut ko pretī. Un es runāju ne tikai par kaut ko taustāmu, bet arī par to, lai valsts iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabotos, lai cilvēkiem būtu nākotnes iespējas," sacīja Hāns.
Briseles politiķi cer, ka lielais parlamenta atbalsts jaunajai Ukrainas valdībai būs pietiekami labs pamats, lai varētu īstenot nepieciešamās izmaiņas. Tas, ka Ukrainai būtu jākļūst par veiksmes stāstu, par vienu no savām prioritātēm izvirzīja arī jaunā augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Gan viņa, gan komisārs Hāns uzskata, ka sankcijas pret Krieviju darbojas un ar laiku piespiedīs arī to mainīt savu nostāju pret Ukrainu.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
