Ministri mēģinās saprast ko darīt tālāk, jo sarunas starp kreditoriem un Grieķijas valdību buksē un naudas Grieķijas budžetā kļūst arvien mazāk.
“Grexit” un “Grexident” tie ir divi Briseles žargona jaunvārdi, kas Eiropas institūciju gaiteņos un arī angliski rakstošajos medijos cirkulē jau kādu laiku. Pirmais vārds ir zināms jau vairākus gadus un apzīmē Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas, lai atrisinātu tās finanšu problēmas.
Savukārt otrais vārds “Grexident” ir pavisam jauns. Tas apvieno divus vārdus “Grieķija” un “negadījums”. To lieto, kad apspriež iespējamo Grieķijas nejaušo izstāšanos no eirozonas. Protams, valūtas nomaiņa jebkurā gadījumā ir apzināts lēmums un to nevar salīdzināt ar pēkšņu negadījumu. Tomēr tas ir scenārijs, kas var notikt, ja Grieķijas valdība turpinās rīkoties tā, ka beigās tai vairs nebūs izvēles palikt eirozonā, lai vai ko viņi gribētu.
Oficiāli gan iespēja pamest eirozonu, gan arī iespējamais Grieķijas defolts tiek noliegti. To šonedēļ intervijā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un vēlāk atkārtoja arī viņa preses sekretāre Annika Breidharta:
“Mēs nekomentēsim nekādas spekulācijas par Grieķijas izstāšanos no eirozonas vai defoltu. Mēs nestrādājam pie šāda scenārija, tādēļ man nav ko šeit piebilst.”
Tomēr neviens neslēpj, ka progress sarunās starp jauno Grieķijas valdību un starptautiskajiem kreditoriem ir ārkārtīgi lēns. Grieķijas premjers Aleksis Ciprs nāca pie varas ar solījumu apturēt taupības politiku. Tādēļ līdz tam izstrādātās reformas valsts budžeta izdevumu mazināšanai tika izmestas miskastē.
Taču jāņem vērā, ka Cipram tik un tā ir nepieciešama nauda, lai izmaksātu pensijas un pabalstus, kā arī lai atdotu vecos parādus. Un saņemt to šobrīd var tikai no starptautiskajiem aizdevējiem.
Tādēļ iepriekš norakstīto reformu vietā Grieķijas valdībai bija jāpiedāvā kas cits. Bet jauno reformu priekšlikumi ir bijuši diezgan vāji. Pirmajos dokumentos nebija nedz nopietnu finanšu aprēķinu, nedz skaidra ieviešanas plāna. Tā vietā tika piedāvāts, piemēram, aprīkot tūkstošus cilvēku ar slepenām kamerām un skaņas ierakstu tehniku. Šie aģenti staigātu pa restorāniem un bāriem, lai pieķertu brīžus, kad netiek izsisti čeki. Tam, pēc Grieķijas finanšu ministra domām, vajadzētu mainīt nodokļu maksāšanas kultūru. Tomēr - kur ņemt naudu slepeno kameru iegādei, no priekšlikuma tā arī nekļuva skaidrs.
Kopš februāra ir parādījušas arī nopietnākas idejas. Bet gala dokuments, uz kura pamata aizdevēji varētu piešķirt Grieķijai tik ļoti nepieciešamos miljardus, vēl nav tapis.
“Kā jūs zināt, progress sarunās notiek. Mēs ejam uz priekšu. Darbs notiek gan politiskajā, gan tehniskajā līmenī. Tādēļ gan eirozonas darba grupas ekspertu sanāksme, gan tikšanās Rīgā būs laba iespēja finanšu ministriem izvērtēt, cik liels progress ir paveikts,” saka Annika Breidharta.
Situāciju sarežģītāku padara arī fakts, ka Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas ekspertiem nav iespējams pārliecināties, cik Grieķijai budžetā ir palicis naudas, jo Atēnās viņiem gluži vienkārši nerāda dokumentus. Visticamāk, tā ir apzināta Grieķijas valdības stratēģija – draudēt ar defoltu, lai aizdevēji mīkstinātu reformu prasības. Tādēļ Grieķijas iespējamā bankrota datums ik pa brīdim tiek pavirzīts tālāk. Sākumā bija zināms, ka naudas pietiks tikai līdz marta beigām, tad līdz aprīļa vidum, vēlāk līdz aprīļa beigām un nu jau līdz maija vidum.
Visticamāk, tieši tas arī bija galvenais iemesls, lai atliktu gala lēmuma pieņemšanu no Rīgas sanāksmes uz 11. maiju. Ilgāks sarunu laiks var dot aizdevējiem iespēju panākt, lai Grieķija piedāvā nopietnāku reformu programmu.
Tikmēr no Atēnām atskan baumas, ka valdība ir likusi gandrīz visām valsts un pašvaldību iestādēm jebkurus brīvos līdzekļus nolikt glabāšanā valsts Centrālajā bankā. Šī nauda tiekot aizdota uz 15 dienām kredītiestādēm un tad Grieķija to saņem ar procentiem. Tas parāda, cik izmisīgi Atēnām varētu būt nepieciešami līdzekļi. Algās un pensijās vien valdībai katru mēnesi ir jāmaksā vismaz miljards eiro.
Tomēr vairāk un vairāk tiek apspriesta ideja par to, kas tad notiks, ja ar Grieķijas populistu valdību vienoties neizdosies. Visticamāk, tas izraisītu defoltu un Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Eksperti apgalvo, kas tādas valstis kā Spānija, Portugāle un Itālija vairs nav tik apdraudētas kā iepriekš un ķēdes reakcija diez vai sekotu. Tomēr jebkura nestabilitāte finanšu tirgos var slikti atsaukties uz visām Eiropas valstīm, tostarp arī Latviju.
