Tajā pašā laikā Brisele atzinīgi novērtē Ukrainas jaunās valdības izveidošanu un apņemšanos īstenot politiskās un ekonomiskās reformas.
Valstu līderu sanāksme plānota nākamnedēļ, un paredzēts, ka tajā Ukraina būs viens no svarīgākajiem tematiem.
Krievijas, Ukrainas, Eiropas Savienības attiecību līkne pagaidām saglabājas nemainīga. Pēdējās dienās priekšplānā izvirzījusies enerģētika, kopš Krievija ir pametusi gāzes projektu „Dienvidu straume”, atstājot Eiropas Savienību un septiņas tajā iesaistītās valstis pārdomās par to, ko darīt tālāk.
Savukārt Ukraina, baidoties no kārtējās bargās ziemas, Krievijas kasē ir pārskaitījusi vairāk nekā 300 miljonus dolāru priekšapmaksā par gāzi, lai būtu droša, ka kādu rītu nepamostas salā.
Taču nosacījumi, kurus Eiropas Savienība Krievijai ir izvirzījusi, lai tā izbeigtu spriedzi Ukrainā, aizvestu karaspēku no robežām, panāktu ķīlnieku un robežkontroles punktu atbrīvošanu, joprojām nav izpildīti, un līdz ar to Brisele arī nesteidzas ar sankciju atcelšanu Krievijai, kā arī Krievija neizrāda iniciatīvu atcelt savus pārtikas preču importa ierobežojumus.
Jau nākamnedēļ Briselē gaidāma Eiropas Savienības valstu līderu sanāksme, kurā izvērtēs Ukrainas situāciju, un jau tagad rietumu medijos nonākuši dokumentu uzmetumi liecina, ka Eiropas Savienības valstu vadītāji varētu palielināt spiedienu uz Krieviju, ja situācija Ukrainā nemainīsies.
Otrdien Ukrainas armija un separātisti ievēroja vienas dienas pamieru, un arī tagad Ukrainas armijas vadība ir paziņojusi, ka turpinās Austrumos, Donbasa frontēs ievērot ugunspārtraukšanu, un ceturtdien neitrālajā teritorijā Minskā varētu notikt trīspusējas sarunas.
Ukraina un Krievija vēl septembrī slēdza vienošanos par pamieru, taču ieroču klusēšana pilnībā tā arī nekad netika ievērota un visus šos mēnešus, kopš aprīļa reģionā aktivizējušies prokrieviskie separātisti, pasludinot neatkarību, bet Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, vardarbība Dienvidukrainā ir prasījusi lielus upurus.
Eiropas Savienības līderi gatavojas apliecināt atzinību par Ukrainas jaunās valdības izveidošanu un apņemšanos īstenot politiskās un ekonomiskās reformas, kā arī solīs turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai.
Starptautiskais Valūtas fonds paudis viedokli, ka Ukrainai būs nepieciešama papildu finansiāla palīdzība 15 miljardu dolāru apmērā. Kā vēsta laikraksts „Financial Times” fonds brīdina, ka vienošanos par papildu palīdzības sniegšanu Ukrainai būtu jāpanāk jau tuvāko nedēļu laikā, tādējādi novēršot Ukrainas finanšu sabrukumu.
"Financial Times" norāda, ka bez papildu finansiālas palīdzības Ukrainai nāksies īstenot apjomīgus budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus.
Netiek izslēgta iespēja, ka Ukraina varētu arī būt spiesta pasludināt parādu maksātnespēju.
Nepieciešamību pēc papildu finansējuma radījusi Ukrainas ekonomikas lejupslīde, eksporta apstāšanās uz Krieviju, kā arī kapitāla aizplūšana no valsts un pieaugošais negatīvais spiediens uz Ukrainas Centrālās bankas rezervēm.
