Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pēc trīs stundu sarunām ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu paziņoja, ka apstādināts tiks gāzes vada projekts, pa kuru bija plānots piegādāt gāzi dienvidu un centrālās Eiropas valstīm. Apejot Ukrainu, cauruļvadu „South Stream” jeb „Dienvidu plūsma” bija plānots būvēt pa Melnās jūras gultni uz Bulgāriju un tālāk uz Serbiju, Ungāriju, Slovēniju, kā arī Austriju, kur tas pievienotos Eiropas galvenajiem gāzes vadu tīkliem. Gāzesvada plānotā kapacitāte - 63 miljardi kubikmetru gadā.
Tomēr, saasinoties krīzei Ukrainas austrumos, par ko rietumvalstis vaino Krieviju, pieauga arī Eiropas Komisija pretenzijas. Galvenokārt saistībā ar kopienas tiesību normu, ka energoresursu piegādātājam, kas šajā gadījumā būtu „Gazprom”, nav tiesību kontrolēt pieeju cauruļvadiem.
Pēc Briseles un ASV spiediena Bulgārija šovasar apturēja gāzesvada „Dienvidu plūsma” būvi savā teritorijā. Putins, viesojoties Turcijā, norādīja, ka Krievija nevar sāk gāzesvada izbūvi Melnajā jūrā, kamēr nav atļaujas no Sofijas. „Sākt būvniecību jūrā, pietuvoties Bulgārijas krastam un apstāties - tas būtu muļķīgi,” norādīja Krievijas prezidents. Viņš nosodīja Eiropas Komisiju par „nekonstruktīvu nostāju”.
Putins paziņoja - „ja Eiropa nevēlas, lai gāzesvads tiktu uzbūvēts, tad tas nozīmē, ka tas netiks uzbūvēts”, un pašreizējos apstākļos Maskava nevar turpināt projekta realizāciju. Viņš piebilda, ka Krievija gatavojas lūkoties pēc citiem gāzes noieta tirgiem, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG piegādēm uz Āzija. Un Putins brīdināja, ka uz Eiropu varētu tikt piegādāti mazāki dabasgāzes apjomi:
Eiropa [vairs] nesaņems tos apjomus, ko saņēmusi no Krievijas. Mēs uzskatām, kas tas neatbilst Eiropas ekonomiskajām interesēm, un nodara kaitējumu mūsu sadarbībai. Bet tāda ir mūsu Eiropas draugu izvēle - galu galā, pircēji ir viņi,” teica Putins.
Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūru vēstīto, „Gazprom” Maskavas pēdējos gados nozīmīgākajā projektā līdz šim jau bija investējis gandrīz 5 miljardus dolāru.
Vienlaikus Putins paziņoja, ka Krievija piekritusi palielināt gāzes eksportu uz Turciju par trim miljardiem kubikmetru un ka cena Ankarai tiks samazināta par 6%. Aiz Vācijas Turcija ir otrā lielākā Krievijas gāzes importētāja Eiropā, un Putins pauda, ka Krievija pat būtu gatava uzbūvēt pilnīgi jaunu gāzesvadu turku klientiem un arī varētu izveidot gāzes mezglu Turcijā pie robežas ar Grieķiju, kas tad varētu apkalpot klientus Eiropas dienvidos.
Turcijas prezidents Erdogans attiecības ar Krieviju novērtēja atzinīgi, tomēr par iespēju veidot Putina ierosināto gāzes mezglu neizteicās.
Rietumvalstīs paziņojums par projekta beigām vērtēts dažādi. ASV laikraksts „New York Times” lēmumu nosauca par Putina diplomātisko fiasko.
Britu „The Times” savukārt pauda, ka viņš Eiropai pieteicis gāzes karu. Savukārt „Financial Times” norāda, ka „Dienvidu plūsmas” projektam arī bija grūtības iegūt finansējumu, jo pret Maskavu ievesto sankciju dēļ Eiropas bankas kļuva piesardzīgas izsniegt aizdevumus „Gazprom” vadītajam konsorcijam.
