Erdogans: Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes maksās rubļos

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sestdien apstiprināja, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes maksās rubļos.

Sākotnēji par tādu lēmumu piektdienas vakarā paziņoja Maskava pēc vairāk nekā četras stundas ilgām Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Erdogana sarunām Sočos.

"Turcijas durvis ir atvērtas visiem," Erdogans teicis žurnālistiem lidmašīnā atceļā no Sočiem.

"Viena laba lieta šajā Soču vizītē bija vienošanās ar Putina kungu par rubli," sacījis Erdogans, piebilstot, ka "tirdzniecība rubļos, protams, naudu ienesīs gan Turcijai, gan Krievijai".

Nedz Erdogans, nedz Krievijas amatpersonas nav atklājušas, cik lielu daļu importētās gāzes Turcija apmaksās rubļos.

Izvairīšanās no maksājumiem par dabasgāzi ASV dolāros palīdz Turcijai izvairīties no konvertējamās valūtas rezervju sarukuma.

Tiek ziņots, ka Turcijas valdība pēdējā gada laikā ir tērējusi desmitiem miljardu ASV dolāru vērtas summas, lai palielinātu liras vērtību.

Pēdējo 12 mēnešu laikā lira ir zaudējusi 55% vērtības attiecībā pret ASV dolāru un inflācija sasniegusi 80%.

ASV un Eiropas Savienība mēģina izdarīt spiedienu uz Krievijas energoresursu klientiem, lai tie atteiktos no Maskavas prasītajiem maksājumiem rubļos un tādējādi ierobežotu Maskavas iespējas turpināt karu Ukrainā.

Maksājumi rubļos palīdz Krievijai izvairīties no darījumiem dolāros, kurus ASV cenšas ierobežot.

Turcija līdz šim atteikusies pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, vienlaikus cenšoties panākt pamiera sarunas starp Maskavu un Kijivu.

NATO dalībvalsts Turcija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt