Patlaban vēl ir grūti prognozēt iedzīvotāju aktivitāti, taču mediju uzmanība šīm vēlēšanām ir divas reizes lielāka nekā pirms pieciem gadiem.
Nīderlandes un Lielbritānijas balsstiesīgie iedzīvotāji jau agrās rīta stundās varējuši doties pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli. Iepriekšējas aptaujas liecina, ka aktivitāte abās zemēs nebūs augsta - labi, ja 30 procentu, turklāt no visiem nobalsojušajiem pirmo reizi ievērojama daļa noslieksies par labu eiroskeptiskajām partijām.
Taču īstos rezultātus nedz pašas Nīderlandes un Lielbritānijas, nedz pārējo valstu pilsoņi neuzzinās līdz pat svētdienas vēlam vakaram, kad vēlēšanu iznākums būs saskaitīts arī pārējās dalībvalstīs un būs skaidrs, kurš no politiskajiem spēkiem – labējie, kreisie, liberāļi, zaļie vai citi būs ieguvuši vairākumu Eiropas Parlamentā.
Jau piektdien balsos Īrija, kā arī Čehija, kura saviem pilsoņiem ļauj izdarīt izvēli divas dienas, proti, arī sestdien, kad pie urnām dosies arī vēlētāji Latvijā, Maltā, Slovākijā un Francijas aizjūras teritorijās, bet lielākais vairums dalībvalstu savu izvēli izdarīs svētdien.
Lai arī iedzīvotāju aktivitāti nesagaida lielu, izņemot, piemēram, Beļģiju, kur piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, mediju uzmanība par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir augusi. Lai atspoguļotu vēlēšanu nakti, Eiropas Parlamentā Briselē ir akreditējušies divas reizes vairāk žurnālistu, nekā pirms pieciem gadiem, 1300, turklāt ne tikai no Eiropas, bet arī no pasaules – ASV, Japānas, Irānas un citām valstīm.
Parlamenta ēka ir pakārtota daudzo žurnālistu vajadzībām. Mediju darba vietas iekārtotas vairākās zālēs, arī galvenajā sanāksmju norises vietā, kur parasti tiekas eiroparalmentārieši, tagad te vēlēšanu nakts norisei līdzi varēs sekot žurnālisti, saņemot jaunāko un svaigāko informāciju uz speciāli šim nolūkam izvietotiem lieliem ekrāniem.
Ne tikai žurnālistu, bet arī politiķu interese ir liela, un no 28 dalībvalstīm uz 751 Eiropas Parlamenta deputāta vietu kandidē 16 000 cilvēku. Katras valsts vēlēšanu sistēma pieļauj dažādu skaitu, bet līdz šim visvairāk deputāta kandidātu ir Francijai – 3753, bet vismazāk – Maltai – 32. Latvija ar saviem 170 kandidātiem ir starp valstīm ar salīdzinoši mazāko kandidātu skaitu.
Šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas pirmo reizi vēsturē ir tik cieši saistītas ar Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanos, jo tās partijas kandidāts, kura būs ieguvusi lielāko atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, varēs cerēt uz augsto posteni Komisijā. Taču angliski rakstošais izdevums „euroobserver” veicis aptauju vairākās Eiropas galvaspilsētās un pārliecinājies, ka iedzīvotāji par Eiropas Komisijas prezidenta kandidātiem zina visai maz, secinot, ka jaunajai sistēmai, pirms tā ieiesies, būs vajadzīgas vēl vairākas vēlēšanas.
