Jautāts, vai ukraiņu armija ir pietiekami stipra, lai uzveiktu pretinieku valsts austrumos, Ukrainā zinošākais eksperts drošības jautājumos godīgi atzīst, ka Ukrainai nav armijas, kad februārī aizbēga prezidents Viktors Janukovičs.
"Bija cilvēki formās, bet tā nebija armija. Kad sākās Krimas notikumi, toreizējais aizsardzības ministrs paziņoja, ka viņa rīcībā ir seši tūkstoši karavīru no tiem 120 tūkstošiem, kuri bija uz papīra. Ukrainai nebija ar ko karot pret Krieviju. Arī Ukrainas drošības dienests bija pilnībā sagrauts. To vadīja cilvēks ar Krievijas pilsoņa pasi kabatā Jakimenko, kurš aizbēga uz Krieviju. Ir skaidrs, kādu informāciju viņš paņēma līdzi un kādas ziņas par ukraiņu drošības dienestu stāvokli nodeva Krievijas specdienestiem,” sacīja Razumkova centra ārpolitikas un drošības jautājumu programmas direktors Oleksijs Meļņiks.
Dažos mēnešos valdība paveikusi milzīgu darbu, lai mobilizētu visus spēkus un izvērstu pretterorisma operāciju Austrumukrainā. Armija gan kalpo kā atbalsts iekšlietu struktūrām un nacionālajai gvardei, kam jāizcīna galvenās cīņas. Separātistu un algotņu kontrolētā teritorija divu mēnešu laikā sarukusi jau par trešdaļu.
Kā norāda politologs, kamēr neapturēs kaujinieku un ieroču plūsmu no Krievijas puses, apšaudes neapsīks.
Ukraiņu spēki nekontrolē milzīgus robežapgabalus, jo līdz šim robeža starp Ukrainu un Krieviju faktiski neeksistēja. Konflikta noregulējums var ilgt gadiem, un tas ir tas ko cenšoties panākt Putins.
"Daudzi uzskata, ka Ukrainai nāksies dzīvot jaunā realitātē.
Tas būs kaut kas līdzīgs tam kā dzīvo Izraēla. Tas būs permanenta kara stāvoklis. Tik ilgi kamēr Kremlī būs Putins.
Taču, pat ja Putins aizies, vienalga mēs nevarēsim teikt - viss, beidzot Krievija ir mainījusies. Pat optimisti atzīst, kamēr Krievija nesabruks, mēs nevarēsim dzīvot mierīgi. Te es gribētu teikt, nedod Dievs, ja Krievijā sāksies iekšpolitiski nemieri vai decentralizācijas procesi. Tas var būt vēl sliktāks scenārijs nekā tas, kas notiek šobrīd," nākotni ieskicē eksperts Meļņiks.
Jautāts par Eiropas sankciju ietekmi, Oleksijs Meļņiks norāda - Krieviju var apturēt vienīgi pasākumu komplekss.
"Tostarp spēka metodes, tas ir tas, ko Ukraina jau demonstrējusi.
Putins negaidīja tādu pretošanos. Viņš cerēja, ka sagrābs Ukrainu tikpat viegli kā Krimu.
Ir vajadzīga maksimāla Krievijas izolācija no starptautiskās sabiedrības puses. Maksimāla izolācija! Nekāda roku spiešana Krievijas līderim, ko mēs diemžēl nevienmēr redzam. Piemēram, Francijas prezidents viņu aicina ciemos un kopīgi fotografējas. Līdzīgi rīkojas arī Austrijas valdība. Tā nevajadzētu būt. Ir jādod ļoti spēcīgs signāls Putinam, ka viņa uzvedība nav pieņemama pieklājīgā sabiedrībā un civilizētā pasaulē," uzskata Meļņiks.
Gan karadarbība, gan Eiropas asociācijas līguma parakstīšana, nes dziļas pārmaiņas Ukrainas ekonomikā un iekšpolitikā. Šeit noderētu arī Latvijas pieredze.
"Atbrauc ārvalstu diplomāti un eksperti un jautā, kā palīdzēt Ukrainai? Palīdzība gan īsti neietver to, ko Ukrainai patiešām vajag. Jārunā par sadarbību, jo tas, kas notiek Ukrainā skar visus.
Karš, ko Putins sāka pret Ukrainu, ir karš arī pret rietumiem.
Runājot klasiķa vārdiem, tā ir civilizāciju sadursme. Ja mēs Putinu neapturēsim šeit, es baidos, viņš ies tālāk.
Mēs visi labi saprotam, ka Baltijas valstis ir viens no vieglākajiem mērķiem pēc Moldovas, uz ko Putins var tēmēt.
Pieredze, ko tagad jau ieguvuši ukraiņu karavīri, ir ļoti vērtīga. Tik unikāla pieredze diez vai vēl kādam ir. Pat, ja salīdzinām ar Afganistānu. Kad karadarbība būs beigusies, jūsu speciālisti varētu atbraukt un piedalīties atmīnēšanas darbos. Viņi varētu smelties pieredzi. Ja iespējams, uz šejieni var sūtīt ķirurgus. Katru dienu mums ir desmitiem cietušo ar smagiem kaujas ievainojumiem. Tā mēs vienlaikus sasniegtu vismaz divus mērķus - glābtu cilvēkus un jūsu ķirurgi iegūtu nenovērtējamu pieredzi, kas noderēt kādreiz glābjot arī jūsu karavīrus," sarunā ar Latvijas Televīziju saka Meļņiks.
