Jau vairākas nedēļas visa pasaule seko līdzi tam, kā tālāk risināsies saspringtā situācija pie Ukrainas robežām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar rietumvalstu līderiem izvērsis vairāku sarunu kārtas un tomēr nekas no tā nav nesis tūlītējus un efektīvus rezultātus. Savukārt piektdienas vakarā par iespējamu Putina pavēli iebrukt Ukrainā, kas varētu notikt tuvāko dienu laikā, ziņoja virkne mediju. Rīkojās arī vairākas valstis, tostarp, Latvija, aicinot savus iedzīvotājus pamest Ukrainas teritoriju.

Kristaps Feldmanis: Pēdējā laika saspīlējums pie Ukrainas robežas un arī vakardienas, tostarp, mūsu Ārlietu ministrijas paziņojumi par pastiprinātu uzmanību – kā visu notiekošo mēs varam tulkot?

Mārcis Balodis: Situācija ir jāvērtē nopietni, bet tajā pašā laikā, es domāju, galvenais no kā vajag izvairīties, ir panika, jo panika rada nekonkrētību un tas visu situāciju sarežģī vēl vairāk. Kopumā situācija ap Ukrainu, protams, ir mainīga, un šādi diplomātiskie paziņojumi ir tiešs atspoguļojums tam, cik šī situācija ir nekonkrēta. Bet es gribētu arī uzsvērt, ka NATO un tās sabiedroto rīcība it īpaši kontekstā ar vakardienas vakara un šodienas rīta paziņojumiem liecina, pirmkārt, jau par savstarpējo koordinēšanu, kas Kremlī pavisam noteikti nepaliek nepamanīts. Un otrkārt – tas arī savā ziņā kalpo kā Krievijas atturēšanas instruments.

Kamēr pastāv draudi, Krievijai ir iespējas mēģināt sasniegt savas intereses. Kolīdz tiek piemērota agresija, Krievijas politisko manevru iespējas sašaurinās.

"Pavelkot svītru" zem visa, es domāju, ka, pirmkārt, situācija ir nopietna un arī mainīga, taču panikā pavisam noteikti nevajag krist. Saprotams arī – jāgaida izziņotais zvans starp Putinu un Baidenu. Kādus straujus pavērsienus no tā nevajadzētu gaidīt, bet es domāju – tas būs viens no instrumentiem, kā Krievijai skaidri un gaiši tiks izskaidrots, ka Rietumi ir gatavi notiekošajam un Ukraina nekādā gadījumā netiek un netiks atstāta viena pati.

Latvija, neskatoties uz to, ka mēs esam citā situācijā, tomēr esam Krievijas kaimiņvalsts. Vai tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, nevar kādā mērā tikt izmantots, lai destabilizētu situāciju arī šeit – Baltijā?

No vienas puses, Latvija ir krietni drošākā pozīcijā – mēs esam ne tikai Eiropas Savienības, bet arī NATO dalībvalsts. Un viens no spēkiem, ko Kremlis tiešākajā mērā respektē, ir tieši ASV un līdz ar to arī ASV militārā klātbūtne. No otras puses skatoties – nevar izslēgt, ka Krievija varētu apsvērt provokācijas pie robežas, tāpēc es domāju, ka

Latvijā lielākais risks šajā situācija ir informatīvais spiediens un arī hibrīdapdraudējums, taču tiešs militārs apdraudējums, es domāju, Latvijas gadījumā ir krietni mazāks.

Kā jūs redzat situāciju Ukrainā? Vai tur vispār ir gaidāma eskalācija, un vai tā varētu notikt jau tuvāko dienu laikā?

Es domāju, tuvākajā laikā turpināsies šāda pati Krievijas diezgan atklāta signalizēšana par tās nodomiem un tās gatavību [iebrukt Ukrainā] tieši ar mērķi, lai iebiedētu, lai pārbaudītu rietumvalstis, pārbaudītu Ukrainu. Principā mēģinot panākt to, ka Rietumu valstis pasaka: "Pietiek! Mīļā miera labad mēs esam gatavi sadarboties." Tāpēc

tuvākās dienas būs noteikti ļoti saspringtas, bet es domāju – Krievija ir ieinteresēta tieši uzturēt sasprindzinājumu, nesperot pirmo agresijas soli.

KONTEKSTS:

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā.

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.