Situācija ir nonākusi bezizejā un vienīgais jaunās varas veids, kā noturēties politikā, ir vardarbība, taču to nevarēs atļauties ES dalībvalsts, tāpēc visticamāk Grieķijā gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, raidījumam "Labrīt" norādīja Aldis Austers.
Eiropas Savienība (ES) nav gatava norakstīt Grieķijas parādus, taču tā varētu apsvērt iespēju pagarināt parādu atmaksas termiņus. Turklāt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers piektdien, 30.janvārī norādīja, ka jautājums par Grieķijas parādu dzēšanu nav aktuāls.
Tuvākā pusgada laikā Grieķijai jāatmaksā 10 miljardu lielu parāda daļu un viena no valsts lielākajām kreditorēm – Vācija nepārstāj brīdināt grieķus, ka jaunā valdība nevarēs atteikties no līdz šim īstenoto taupības pasākumu un reformu kursa.
Grieķija būs lielākais zaudētājs, ja netiks atrasti kompromisi starp jauno Griekijas valdību un aizdevējiem, Latvijas Radio stāsta Austers. Ja Grieķija izstāsies no ES, tad cietējas būs arī ES valstis, tostarp Baltijas valstis un Latvija.
Finanšu grūtībās nonākusī Grieķijai būtu jāpabeidz labi iesāktā spēle un jāturpina iesāktās reformas, taču vēlētājiem ir viegli paļauties populistisku partiju solījumiem, sacīja eksperts Austers. Pirmais gadījums, kad šādai partijai pietrūkst tikai dažas balsis absolūtam vairākumam, ir brīdinājums tām Eiropas valstīm, kur šogad gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Visticamāk, jaunais premjerministrs Ciprs nespēs saviem vēlētājiem pildīt solījumus un būs spiests mainīt politisko kursu, vai arī vērsīsies pie vardarbības, ko Grieķija nevarēs atļauties, uzsver eksperts Aldis Auders.
Tādēļ, visticamāk, sagaidāmas ārkārtas vēlēšanas. Jau tagad vērojamas pazīmes, kas liecina par situācijas pasliktināšanos, piemēram, iedzīvotāji steidz no bankām izņemt uzkrājumus.
Ziņots, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir apliecinājis gatavību turpināt finansiāli atbalstīt Grieķiju. Tas notiks, neraugoties uz kreisi radikālās “Syriza” partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās. Grieķijas jaunievēlētā premjerministra Aleksa Cipra valdība sākusi īstenot priekšvēlēšanu solījumus - mīkstināt starptautisko aizdevēju pieprasītos taupības pasākumus un panākt citas piekāpšanās no viņu puses.
