Šim nolūkam Atēnās grasās izmantot, piemēram, veto tiesības, lemjot par citiem blokam svarīgiem jautājumiem.
Cipra partija „Syriza” ir solījusi panākt daļēju valsts parāda norakstīšanu. Tā grib paaugstināt algas – piemēram, nosakot, ka minimālā alga būs 750 eiro. Tiek solītas arī lielākas pensijas, kā arī darba vietu palielināšana valsts sektorā, kur līdz šim notika atlaišanas.
Faktiski tas lielā mērā nozīmē attiekšanos no reformām, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām īstenoja līdzšinējās valdības.
Vācijas, kas ir Grieķijas lielākā kreditore, pārstāvji jau aicinājuši Grieķijas jauno valdību ar godīgumu izturēties pret līdzpilsoņiem Vācijā un citviet ES, kas palīdzēja glābt krīzes mākto valsti.
Jau ziņots, ka otrdien zvērestu nodeva jaunā Grieķijas valdība. Par ietekmīgo finanšu ministru apstiprināts pret taupības politiku noskaņotais Janis Varufakis, kas vadīs sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem par Grieķijas parāda atmaksu.
"Syriza" Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, un Aleksa Cipra vadītajam politiskajam spēkam līdz vairākumam pietrūka vien divu deputātu krēslu.
Ciprs solīja pārtraukt bargo taupības politiku un mainīt starptautiskās aizdevuma paketes nosacījumus. Eiropas ziemeļu valstīs reakcija uz „Syrizas” uzvaru ir skeptiskāka, kamēr dienvidos - pretimnākošāka.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
