Pēc doktora Saida Ali Alfi domām, runājot par Irānas lomu karā Ukrainā un attiecībās ar Krieviju, nepieciešams skatīties plašākā kontekstā un izprast Krievijas un Rietumu attiecības ar Tuvajiem Austrumiem kopumā.
Viņš atzina, – ir pārsteidzoši redzēt, ka Eiropas Savienība šo kopbildi nesaskata.
"Kopaina ir tāda, ka pirmo reizi tā dēvētie draudzīgie režīmi Tuvajos Austrumos nenostājas ASV un Eiropas Savienības pusē. Piemēram, Saūda Arābija pieslejas Krievijai vairāk nekā Irāna, kaut vai lemjot par ievērojamu naftas ieguves samazināšanu. Ir arī Turcija, kas, lai gan atbalsta Ukrainu, tajā pašā laikā nepievienojas sankcijām pret Krieviju. Tikmēr Apvienoto Arābu Emirātu līderis viesojās Maskavā," viņš sacīja.
Londonas Universitātes pasniedzējs pauda, ka Eiropas Savienībai ir jāpārskata politika Tuvajos Austrumos un stratēģijai šajā reģionā ir jābūt auglīgākai, jo vairākas valstis pieslejas Krievijai.
Rietumu politika attiecībā pret Irānu, pēc eksperta domām, likusi arī šai valstij vēl vairāk tuvināties Krievijai.
Viņš skaidroja: "Irāna ir izolēta pēdējos 20, 30 gadus. Šī izolācija un sankcijas ir iegrūdusi Irānu vēl tuvāk Krievijai. Ja mums nebūtu sankciju, izolācijas un Irānas kodolvienošanās būtu veiksmīga, varbūt mēs šobrīd redzētu citādāku situāciju. Un Krievija ir priecīga redzēt Irānu izolētu, priecīga redzēt, ka Rietumi pret to izdara spiedienu. Tas ir būtiski, ko daudzi politikas veidotāji Eiropas Savienībā nesaprot. Jo vairāk Rietumi izvērš spiedienu pret Irānu, ko tie darīja, jo vairāk Irāna tiek iespiesta Krievijas rokās, kontrolē un ietekmē."
Saids ir pārliecināts par to, ka Krievija ir viena no tām valstīm, kas ar atvērtu sirdi un prātu atbalsta sankcijas pret Irānu, jo tā ir būtisks sāncensis Krievijai dabasgāzes nodrošināšanas ziņā. Irāna viegli varētu nodrošināt lielus gāzes apjomus Eiropas Savienībai, pumpējot to caur Turciju tieši Eiropā, un tas padarītu Krieviju traku.
"Karš Ukrainā ir pierādījis to, ka Tuvie Austrumi Eiropas Savienībai ir būtiski. Jo Tuvie Austrumi ir tuvs kaimiņš Eiropas Savienībai un tie ir lielākais enerģijas – gāzes un naftas – ražotājs, tādēļ stabilitāte un labklājība šajā reģionā sniegtu vislabāko ieguvumu Eiropas Savienībai. Jo vairāk Tuvo Austrumu valstis tiks izolētas, spiestas un marginalizētas, jo vairāk organiski un spontāni tās slieksies Krievijas un Ķīnas virzienā," vērtēja doktors.
Viņš izcēla, ka būtiski neaizmirst arī par Irānas sabiedrības noskaņojumu un tas nebūt nav Krieviju atbalstošs. Kamēr Irānas režīms piegādā dronus Krievijai un tuvinās Kremlim, Irānas sabiedrība Krievijas izvērsto karu saredz kā agresiju pret Ukrainu. Arī Irāna vēsturē ir pieredzējusi Krievijas agresiju, tādēļ pašreiz notiekošais Ukrainā atsauc atmiņā šos pagātnes notikumus.
Eksperta ieskatā, sankcijas pret Irānu un šīs valsts izolācija nav devusi rezultātus centienos ietekmēt Irānas vadību un nedos labumu arī tagad, kad sankcijas tiek noteiktas Irānā notiekošo protestu dēļ.
Saids skaidroja, ka protestus Irānā vada jaunieši, no kuriem daudzas ir meitenes. Protesti nav ideoloģiski un tiem nav līdera vai organizatoru, un vecāko paaudzi un politiskās partijas tas pārsteidza. Konflikts būtībā ir starp jaunāko un vecāko paaudzi, ne tikai starp jauniešiem un valdību. Londonas Universitātes pasniedzējs uzskata, ka Irānas vadībai nav izvēles, kā vien iesaistīties dialogā ar jauniešiem.
"Irānas vadībai ir ļoti ierobežotas iespējas, viņiem nepieciešams sarunāties un ieiet šajā diskusijā ar jaunāko paaudzi. Šīs sarunas nevar būt pie galda ar kādu līderi vai politisko partiju, jo tās ir prasības, kas konfrontē dažādas paaudzes. Kā to darīt? Irānai vai jebkurai citai valstij, kas ar to saskartos, opcija ir pielāgoties un izprast jaunās paaudzes vajadzības un prasības. Citādi Irānas vadība cietīs neveiksmi, un tā tas notiktu arī ar citām valstīm, ja tās šādā dialogā neiesaistītos," teica Saids.
Viņš piebilda, ka vardarbības pielietošana no Irānas drošības struktūru puses problēmu valstī neatrisinās, savukārt spiedienam no ārpuses būtu jābūt nevis sankciju veidā, bet gan tādam, kas Irānas valdību iedrošinātu iesaistīties dialogā ar sabiedrību.
