Ekonomikas atveseļošana, Eiropas Savienības ārpolitika un separātisma tendences organizācijas iekšienē - tie ir galvenie bloki, kuros Eiropas Savienības jaunās vadības galvenos izaicinājumus iedala Latvijas Radio uzrunātie eksperti.
Tas sasaucas arī ar nule apstiprināto līderu izvirzītajām prioritātēm. Jaunais Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks par saviem trim galvenajiem uzdevumiem uzskata mazināt plaisu starp eirozonā un ārpus eirozonas esošajām valstīm; veicināt Austrumeiropas pieeju Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju, kā arī panākt, lai Lielbritānija neizstājas no Eiropas Savienības.
Jaunievēlētais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izvirzījis sev piecus uzdevumus: vairot izaugsmi un darbavietas; reformēt Eiropas enerģētikas politiku; pabeigt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV; reformēt Monetāro savienību un panākt kompromisu ar Lielbritāniju par palikšanu ES.
Kā norāda Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, ļoti būtiski lēmumi jaunajai Eiropas Savienības vadībai būs jāpieņem enerģētikas jomā:
„Tā ir viena no politikas paketēm, kas ir ļoti aktīvi diskutēta jau no 2006.gada, un līdz ar notikumiem Ukrainā visam, kas saistītas ar enerģētiku, tiks piešķirta īpaša prioritāte. Tas attieksies gan uz diversifikāciju, gan piegāžu drošību, gan uz atjaunojamo enerģiju. Te mēs redzēsim tiešām diezgan sparīgu politiku.”
Izaicinājumu netrūks arī Eiropas Savienības ārējās attiecībās. Raugoties no Latvijas, primāri ir Austrumu partnerības un jo īpaši Ukrainas jautājumi, taču karstie punkti ir arī, piemēram, Sīrija, Irāka, Gazas josla. Latvijas Universitātes profesora Ojāra Skudras ieskatā grūtā vienošanās par sankcijām pret Krieviju signalizē par lieliem izaicinājumiem arī turpmāk.
„Īsti nav skaidrs, kāda ir ES rīcības līnija un mērķi tā dēvētajā kaimiņu politikā, kas ietver visus kaimiņus, tai skaitā Ziemeļāfrikā, un tās kontekstā - Austrumu partnerībā, kur ir ļoti dažādas tās situācijas, bet visproblemātiskākā ir Ukraina,” norāda Skudra.
Eksperti secina, ka jaunas problēmas Eiropas Savienībā uzjundījusi arī Lielbritānijas vēlme rīkot referendumu par izstāšanos no savienības. Organizācijas vadība nevarēs izvairīties no diskusijām par to, kā valstis var izstāties no Eiropas Savienības un kādas tam ir sekas, uzskata Žaneta Ozoliņa:
„Tas ir jautājums par to, kādā veidā Eiropa var tikt pietuvināta jebkuram iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kurā kontinenta malā viņš dzīvo. Tas, ko mēs bieži saucam par demokrātijas deficītu starp Eiropas politisko eliti un iedzīvotāju, arī ir temats, kas ļoti aktīvi tiks diskutēts.”
Būtiski atzīmēt, ka Eiropas Domnīcu grupa (European Think Tank Group) nesen publicējusi ziņojumu jaunajai ES vadībai par organizācijas kolektīvajām interesēm. Pētnieku galvenā vēsts Eiropas Savienības jaunajai vadībai: rūpes par Eiropas Savienības iedzīvotāju labklājību nevarēs nošķirt no ES globālās atbildības un iespējām.
