Eiropas Komisijas paziņojumā teikts, ka Itālijai ir jāizstrādā stingrāks juridiskais ietvars, kas pieļautu spēka pielietošanu un aizturēšanu gadījumos, ja imigranti atsakās nodot pirkstu nospiedumus.
Itālijas Iekšlietu ministrija rezervēti vērtē šo prasību un informē, ka valsts likumdošana jau paredz šādu iespēju. Vairāki valsts politiķi pauda bažas, ka šī prasība ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju cilvēktiesību dokumentiem.
Eiropas Komisija šonedēļ arī sāka pārkāpumu procedūras pret Horvātiju, Grieķiju un Itāliju par imigrantu nereģistrēšanu. Tomēr par konkrētākām sankcijām pagaidām netiek ziņots.
Migrācijas jautājumu apspriedīs arī ceturtdien paredzētajā Eiropas Savienības valstu vadītāju samitā. Līderi plāno diskutēt par vienotas robežapsardzes un krasta apsardzes aģentūras izveidošanu.
Jau ziņots, ka pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas.
Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm nākamajā gadā Eiropā ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu. Savukārt ANO pavēstījusi, ka nākamajos četros mēnešos Grieķijā no Turcijas ieradīsies vismaz pusmiljons imigrantu, un nav pazīmju, ka aukstais laiks varētu ierobežot cilvēku ceļošanu gan pāri ūdeņiem, gan pa sauszemi.
