Daudzu dienu ilgajai neskaidrībai par Kipras nākotni ir pielikts punkts. Ar šādu paziņojumu pēc vairāk nekā 12 stundu ilgām sarunām pagājušajā naktī klajā nāca Eirozonas prezidents Jērūns Daijselblūms. Viņš paziņoja par panākto vienošanos, kas ļaus Kiprai piešķirt tās finansiālajai glābšanai nepieciešamos 10 miljardus eiro. Jaunā vienošanās paredz atteikties no iepriekš piedāvātā plāna, kas paredzēja vienreizēju nodevu visiem noguldītājiem. Tagad ierosināts restrukturizēt divas lielākās Kipras Bankas: „Kipras tautas banku” jeb LAIKI un arī „Kipras banku”.
Kā norādījis Eirozonas prezidents, jaunā vienošanās noteikti ļaus veiksmīgāk atrisināt pašreizējo Kipras krīzi. „Šoreiz mums ir izdevies vērsties tieši pie galvenajiem problēmu avotiem, proti, divām lielākajām Kipras bankām, un arī mūsu pielietotie instrumenti attieksies tieši uz tām. Manuprāt, šāda pieeja būs daudz efektīvāka, un tā ļaus pārējam Kipras banku sektoram daudz ātrāk atkopties no neskaidrības laika un arī Kiprai izkļūt no tās situācijas, kurā tā pašlaik ir nonākusi,” skaidroja Daijselblūms.
„Es esmu pārliecināts, ka šis risinājums ir labāks nekā tas, ko mēs panācām pirms nedēļas,” atzīmēja Eirozonas prezidents.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos, valsts otrā lielākā banka LAIKI faktiski tiks likvidēta, izveidojot „labo” un „slikto” banku. Visi noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro tiks pasargāti, taču lielākajiem ieguldījumiem jārēķinās ar pamatīgu nodevu, kas pēc dažādām aplēsēm var sasniegt pat 40% procentus no noguldītās summas. Ar samazinājumiem būs jārēķinās arī Kipras bankas noguldītājiem, taču par šīs tā dēvētās apcirpšanas apjomiem vēl tiks spriests tuvākajā laikā.
Kā paziņojis Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris, par spīti gaidāmajiem zaudējumiem, jaunā vienošanās tomēr ir uzskatāma par veiksmīgu iznākumu.
„Nav tā, ka mēs būtu uzvarējuši cīņā, taču mēs tiešām esam izvairījušies no postošas izstāšanās no eirozonas,” sacīja Kipras finanšu ministrs.
Viņš arī norādīja: „Es domāju, neviens nenoliegs, ka Kipras iedzīvotājiem būs jāpiedzīvo grūti laiki un jāpiedzīvo ilgstošā laika periodā banku sistēmas pieņemto nepareizo lēmumu sekas. Taču mēs esam pārliecināti, ka šī vienošanās un saprašanās memoranda noteikumi, kā arī ievērojama banku sistēmas samazināšana ar mērķi atjaunot banku spēju iesaistīties valsts turpmākajā attīstībā, kļūs par sākumu veiksmīgai cīņai pret bezdarba palielināšanos un dzīves līmeņa pazemināšanos.”
Kā jau iepriekš tika prognozēts, vislielākie zaudētāji šajā situācijā varētu būt Krievijas uzņēmēji, kuri Kipras bankās bija noguldījuši aptuveni 30 miljardus eiro. Mihalis Sarris atzīst, ka Krievijas reakcija, visticamāk, būs ļoti sarežģīta. Izskanējuši arī minējumi, ka pēc Kipras banku atvēršanas varētu novērot masīvu kapitāla aizplūšanu no Kipras.
Taču Eiropas Savienības monetāro lietu komisārs Olli Rēns norāda, ka Kiprai ir tiesības ieviest arī pagaidu kapitāla plūsmas ierobežojumus: „Lai arī kapitāla brīva pārvietošanās ir viens no kopējā tirgus pīlāriem, dalībvalstis atsevišķos gadījumos un, vadoties pēc stingriem noteikumiem, var ieviest kapitāla kustības ierobežojumus. Kā savulaik ir spriedusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šādus ierobežojumus atsevišķos gadījumos var ieviest, arī neievērojot kopējās sabiedrības intereses. Taču tiem ir jābūt īslaicīgiem, proporcionāliem un tie nevar būt diskriminējoši. Ja Kipras varas iestādes izlems ierobežot kapitāla plūsmu, Eiropas Komisija to rūpīgi uzraudzīs, lai pārliecinātos, ka šāda rīcība ir saskaņā ar Eiropas Savienības līgumiem. Mēs arī uzskatām, ka brīva kapitāla plūsma ir jāatjauno, cik ātri iespējams, jo tas ir gan Kipras iedzīvotāju, gan Eiropas vienotā tirgus interesēs.”
Detalizētāka vienošanās par Kipras banku restrukturizāciju un starptautiskā aizdevuma noteikumiem tiks izstrādāta jau vistuvākajā laikā, taču reālus līdzekļus grūtībās nonākusī sala varētu saņemt ne ātrāk kā pēc mēneša.
