Lai atdzīvinātu ES novājināto ekonomiku un palīdzētu valstīm atkopties, ECB pirms mēneša lēma pazemināt galveno refinansēšanas likmi līdz rekordzemajam 0,5% līmenim. To banka darīja, lai valstis, kuras aizņēmušās naudu no ECB savu finanšu problēmu risināšanai, potenciāli var rēķināties ar izdevīgākiem nosacījumiem, naudu atmaksājot un teorētiski varētu ātrāk nostāties uz kājām un sākt kreditēt pašmāju uzņēmējus, lai atkal sildītu ekonomiku.Uz to ļoti pozitīvi reaģēja starptautiskie tirgi.
Taču ceturtdien, nākot klajā ar ikmēneša redzējumu par kopējo situāciju eirozonā, ECB vadītājs Mario Dragi atturējās no vēl lielākas procentu samazināšanas vai gluži pretēji - to pacelšanas, norādot, ka banka saglabās labvēlīgu politiku, cik vien ilgi iespējams, un izteica prognozes, ka eirozona ar ekonomikas lejupslīdi var rēķināties vēl visu šo gadu, taču pēc tam situācija pamazām uzlabosies.
Dragi stingri iestājās par to, ka dalībvalstīm būs jāturpina budžeta taupība, īpaši attiecinot to uz problēmās nonākušajām Dienvideiropas valstīm, norādot, ka pretējā gadījumā iziešana no krīzes nebūs iespējama. „Fiskālā konsolidācija ir un paliek neizbēgama. Absolūti visiem būtu jābūt pilnīgi skaidram, ka valstī nav iespējama izaugsme, radot nebeidzamu budžeta deficītu. Agri vai vēlu, jūs par to tiksiet sodīti un viss apstāsies. Un pēc krīzes daudzās valstīs tieši tā arī notika. Jautājums ir vai, ir iespējams taupību padarīt draudzīgu izaugsmei? Atbilde ir - „jā”,” saka Dragi.
Arī inflācijas līmenis eirozonā saglabāsies nemainīgs - vidēji 1,3% liels, un, kā norādīja Dragi, par pārsteigumiem šeit, pagaidām nesatraucoties.
Sagaidāms, ka ar vēl stingrāku mudinājumu eirozonas dalībvalstīm pieskatīt tēriņus un arī uzraudzīt savu banku stabilitāti ECB vadītājs klajā nāks ES līderu sanāksmē pēc Jāņiem Briselē, kad ekonomiskā situācija gan eirozonā, gan dalībvalstīs būs viens no aktuālākajiem jautājumiem. Šo diskusiju gaisotnē dalībvalstu vadītāji arī pieņems lēmumu, vai piekrīt EK un ECB rekomendācijām uzņemt Latviju eirozonā.
