Pievienošanās vienotajai eiro valūtai ļāvusi attīstīt Latvijas ekonomiku un un eiroblokā nodrošinājusi spēcīgu kopīgo valūtu, iespēju ērtāk ceļot un vienkāršot darījumus ar eirozonas uzņēmumiem. Pievienošanās eirozonai arī nodrošināja augstāku Latvijas kredītreitingu, kas pēc lielās finanšu krīzes veicināja investoru uzticības atgūšanu. Daļa sabiedrības pirms 10 gadiem skuma par aizejošo latu, bija arī bažas par cenu strauju pieaugumu, kas nepiepildījās. Tomēr iekšēji uzņēmējdarbības veicināšanai vajadzētu darīt vairāk, norādīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
"Kā mīnusu varam minēt diezgan būtisku Latvijas fiskālās politikas pieaugumu. Šobrīd esam deleģējuši Eiropas Centrālajai bankai instrumentus, kā ietekmēt valsts ekonomisko attīstību. Tikko tu vienu instrumentu atdod citiem, un turklāt tas atkarīgs lielā mērā no lielo valstu, nevis mazo valstu ekonomikas, tad fiskālā politika ir vienīgais, kas stimulē vai, tieši otrādi, nestimulē ekonomiku," skaidroja Bērziņš.
Viņa vērtējumā, pēdējo 10 gadu laikā pietrūcis ideju ekonomikas veicināšanai. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka allaž atrodas citas svarīgas prioritātes kā veselības, izglītības, pēdējā laikā jo īpaši arī aizsardzības joma.
Rīgā notiekošajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" diskusijās par eirozonas līdzšinējiem un turpmākajiem gadiem drošības un aizsardzības fons ir neatraujams. Spēcīga valūta ir daļa no Eiropas kopīgās drošības pasākumu kopuma, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš vadīja valdību, kad Latvija pievienojās eirozonai.
"Ņemot vērā Baltijas reģiona atrašanos līdzās agresorvalstij Krievijai, mēs redzējām eiro kā daļu no drošības barjeras un nodrošinājumu stabilai mūsu ekonomikai.
Īpaši labi atceros Lietuvas augsto atbalstu eiro ieviešanai, kas notika drīz pēc Krimas nelegālās aneksijas, ko 2014. gadā veica Krievija. Tas tiešām palīdzēja koncentrēt cilvēku prātus," vērtēja Dombrovskis.
Eiro potenciāls nav pilnībā izmantots, vērtēja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta. Eiro ir otra lielākā valūta pasaulē aiz ASV dolāra, kura daļa globālajā finanšu portfelī ir būtiski lielāka. Tomēr eirozona pēdējos dažos gados pierādījusi spēju izturēt globālus triecienus kā kovida pandēmija un sekas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas ietekmējis tirdzniecību un piegādes ķēdes. Eiro pozīciju noturēšana šajos gados gan liecina, ka eirozonas stabilitāte nebūtu jāapšauba, uzsvēra Itālijas Bankas vadītājs.
Eirozonas attīstība savukārt veicināma ar privātā kapitāla piesaisti un valstu integrāciju vienotā kapitāla tirgus savienībā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks to raksturoja šādi: Latvija pirms desmit gadiem pievienojās eirozonas versijā nr. 2 , bet nu kopīgā attīstība jāpasteidzina nākamajā līmenī ar kopīgu fiskālo mehānismu, kas ļautu apritē laist vairāk naudas.
"Tā būtu fantastiska iespēja, ja mācēsim to izmantot! Eiropā daudz uzkrāj, bet pašlaik mums trūkst prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt."
Kazākam piekrita jaunākās eirozonas dalībvalsts Horvātijas Valsts bankas prezidents Boriss Vujčičs: "Ierasti kādi jauninājumi rodas krīzēs. Mierīgos periodos katrs uzskata, ka dara vispareizāk. Varbūt varam to apiet un radīt kaut ko paralēli nacionālajām kapitāla sistēmām strādājošu, lai uzņēmumi var vairāk ieguldīt? Un tādējādi ļaut naudai vieglāk strādāt pat tad, ja katrā valstī ir atšķirīgi noteikumi."
Līdz šim kapitāla tirgus ir fragmentēts, jo valstis grib, lai tajās uzkrātā nauda paliek uz vietas. Tomēr ir jūtama politiskā griba, lai nauda lieliem mērķiem plūst tur, kur nepieciešama visvairāk, vērtēja EK ģenerālsekretāre Ilze Juhansone.
Eirozona drīzumā atkal varētu paplašināties, lai gan pēdējos gados iestāšanās tajā rit pēc stingrākiem kritērijiem. Pēc Latvijas eirozonā iestājušās Lietuva 2015. gadā un Horvātija pērn. Nākamajā gadā par 21. eirozonas dalībvalsti cer kļūt Bulgārija. Atrašanos eirozonā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vērtējuši labvēlīgi, liecina "Eurobarometer" dati.
