Kipras valdība un parlamentārieši turpina centienus panākt vienošanos par nepieciešamajiem pasākumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu un glābtu valsti no bankrota. Nikosijai galīgā vienošanās jāpanāk līdz pirmdienai. Pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka draud pārtraukt ārkārtas finansējumu, kas Kipras bankas nostādīs bankrota priekšā. Parlaments piektdien vēlu vakarā apstiprināja pirmos trīs ārkārtas likumprojektus, kurus iecerējusi valdība. Strīdīgākais jautājums ir par Kipras bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar vienreizēju nodokli. Izskanējis, ka no nodevas atbrīvos depozītus, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem, bet lielākus varētu aplikt pat ar 25% nodokli.
Somijas premjerministrs Jirki Katainens norādīja, ka tas būtu „pieņemami”, un uzsvēra, ka mazie noguldītāji ir jāaizsargā: „Paskatoties uz noguldījumiem Kiprā, jebkurš var redzēt, ka tie ir daudz lielāki nekā parasto iedzīvotāju noguldījumi. Tādēļ lielākos noguldījumus var uzskatīt par investīcijām. Normālā tirgus ekonomikā investoriem vienmēr ir risks zaudēt savu naudu. Tādēļ es uzskatu, ka normālā tirgus ekonomikā tas ir taisnīgi un pareizi, ka banku īpašnieki, investori un arī lielākie noguldītāji, kurus tāpat var uzskatīt par investoriem, uzņemas savu atbildību."
Kipra ir salīdzinoši maza ekonomika - tā sastāda vien 0,2% no eirozonas kopējā iekšzemes kopprodukta. Tomēr Lapzemes sanāksmē, komentējot Nikosijā notiekošā ietekmi uz pārējām valstīm, Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone uzsvēra, ka riskus nedrīkst novērtēt par zemu: „Es piekrītu Eirogrupas prezidentam [Jerūnam Deiselblūmam], ka tas ir sistēmisks risks, un mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz Kipru. Tāpat kā attiecībā uz visām eirozonas valstīm. Lielas vai mazas, tās visas ir daļa no kopējās struktūras. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka lēmumi, kas ietekmē Kipru, var un, visticamāk, tiešām ietekmēs citas eirozonas dalībvalstis.”
