Kopējās lauksaimniecības politikas reforma
Zaļo gaismu šonedēļ sagaidīja kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Vairākus gadus par to norisinājās sarežģītas diskusijas, ko pavadīja aktīvistu un arī vairāku deputātu centieni reformu padarīt ambiciozāku un klimatam draudzīgāku.
Tiesa, pēc viņu domām – tas nav izdevies.
Reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā ir jāstiprina biodaudzveidība un jāievēro Eiropas Savienības tiesību akti un solījumi vides un klimata jomā. Eiropas Komisija novērtēs, vai šīs apņemšanās ir ievērotas valstu kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos, savukārt lauksaimniekiem būs jāpiekopj klimatam un videi draudzīga lauksaimniecības prakse. Dalībvalstīm būs jānodrošina, lai vismaz 35% lauku attīstības budžeta līdzekļu un vismaz 25% tiešo maksājumu tiktu novirzīti pasākumiem vides un klimata jomā.
Izejvielu trūkums
Covid-19 krīze izgaismojusi kritiski svarīgo izejvielu trūkuma problēmu Eiropas Savienībā. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ aicināja izstrādāt Eiropas Savienības stratēģiju, lai palielinātu stratēģisko autonomiju un noturību attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, veidojot otrreiz pārstrādātu resursu tirgu.
Eiropas Savienības iekšienē un tās kaimiņvalstīs būtu jāsāk iegūt jauni materiāli, resursu avoti jādažādo un jāveic vairāk pētījumu par ilgtspējīgām alternatīvām, uzskata deputāti. Viņi mudina dalībvalstis veidot stratēģiskus kritiski svarīgo izejvielu krājumus, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, un uzsver, ka turpmākajos Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos jāiekļauj īpaši noteikumi par kritiski svarīgām izejvielām.
