Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (European Criminal Records Information System, ECRIS) darbu sāka pirms četriem gadiem. Tās princips ir vienkāršs – ja esat Eiropas Savienības pilsonis un esat pastrādājis ko krimināli sodāmu kādā no Eiropas Savienības valstīm, to nevarēsiet noslēpt arī citas valsts likumsargu priekšā. Ja agrāk ziņas par iepriekšēju sodāmību citās valstīs bija speciāli jāpieprasa, jaunajā sistēmā tās parādās automātiski. Taču – tikai attiecībā uz pašas Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet apmēram 4% no visiem ES iedzīvotājiem pašlaik ir trešo valstu pilsoņi, un 2014.gadā vien ES valstīs tika notiesāti 688 tūkstoši trešvalstnieku. (Trešo valstu valstspiederīgie ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis.)
„Šobrīd mēs nevaram gūt pilnīgu pārskatu par šo notiesāto iespējamo kriminālo pagātni citās valstīs. Izmeklētāji to var uzzināt tikai tad, ja nosūta informācijas pieprasījumus katrai no pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir laikietilpīgi un tiek darīts tikai trīs procentos gadījumu. Jaunā sistēma ļaus ātri uzzināt, vai kādai citai valstij ir ziņas par konkrētā trešās valsts pilsoņa sodāmību. Tas ietaupīs kā laiku, tā naudu,” norāda Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova. Viņa uzsver – pieaugot starptautiskā terorisma izplatībai un reaģējot uz traģiskajiem notikumiem Parīzē pērnā gada novembrī, Eiropas Savienības līmeņa sadarbība pārrobežu noziegumu apkarošanai ir „svarīgāka nekā jebkad agrāk”.
Otrs jaunums būs informācijas apmaiņa par trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumiem, lai cīnītos ar viltotu personu apliecinošu dokumentu izmantošanu, ko pašlaik naski izmanto daudzi noziedznieki no trešajām valstīm.
„Ļaujiet minēt piemēru – janvāra sākumā kāds vīrietis iegāja policijas iecirknī Parīzē un gribēja nogalināt policistus. Izrādījās, ka viņam ir krimināla pagātne gan Francijā, gan Vācijā un Zviedrijā, bet tur viņš bija izmantojis citas identitātes. Pie viņa atrada arī vismaz septiņas dažādas pases un identifikācijas dokumentus. Jaunā sistēma garantēs tiesības uz personas datu aizsardzību, un to varēs izmantot tikai likumā noteiktajā kārtībā,” skaidro eirokomisāre.
Šāda sistēma būšot ieguvums arī pašiem trešo valstu pilsoņiem, piemēram, piesakoties darbā citā Eiropas Savienības valstī, jo ļaus vieglāk pierādīt, ka nav kriminālas pagātnes nekur ES.
Latvijā par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas uzturēšanu atbild Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC).
„Ja Latvijas pilsonis citā valstī izdara atbilstoši viņu likumdošanai kriminālpārkāpumu, tad šī dalībvalsts pieprasa Latvijai informāciju par šīs personas iepriekšējām sodāmībām, vai arī informē Latviju par šīs personas pārkāpumiem attiecīgajā valstī. (..) Informācijas apmaiņa notiek diezgan aktīvi, it sevišķi ar tām valstīm, kur ir daudz Latvijas valstspiederīgo – Īriju un Apvienoto Karalisti,” pašreizējo sistēmas darbību raksturo IeM IC vadītāja vietnieks Raimonds Kokarevičs.
Sistēmas uzturētāji Latvijā ik mēnesi no citām valstīm saņem 500 – 700 informācijas pieprasījumu par Latvijas pilsoņu sodāmību un ap pieciem tūkstošiem paziņojumu par Latvijas iedzīvotāju sodiem ārvalstīs – lielākoties par ātruma pārsniegšanu vai atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā, kas Latvijā ir administratīvs pārkāpums, bet daudzviet citur Eiropā netiek izdalīts atsevišķi no kriminālpārkāpumiem. Tāpat arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes mēdz pieprasīt informāciju par citu valstu pilsoņu sodāmību, kuri kaut ko noziegušies Latvijā. Kokarevičs norāda, ka sistēmas ieviešana ļāvusi krietni paātrināt informācijas ieguvi izmeklēšanas vajadzībām, bet pagaidām atturas komentēt Eiropas Komisijas piedāvājumu sistēmu paplašināt, jo šī informācija no Briseles saņemta vien pirms dažām dienām un vēl ir jāizvērtē.
Izmaiņas Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā vēl jāapspriež Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā. Paredzams, ka direktīva stāsies spēkā gadu pēc likumdošanas procesa beigām.
