Sadaļas Sadaļas

Eiropas Savienība stingrāk kontrolēs Covid-19 vakcīnu eksportu

Eiropas Komisija piedāvā padarīt stingrākus Covid-19 vakcīnu eksporta kritērijus. Papildus jau esošajai prasībai izpildīt līguma saistības ar Eiropas Savienību (ES) tiek piedāvāts ņemt vērā arī to, vai valsts, uz kuru tiek plānots sūtīt vakcīnas, nav aizliegusi tās eksportēt. Vēl viens kritērijs būs vīrusa izplatība konkrētajā valstī.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Savienība vēlas ieviest stingrākus noteikumus Eiropā saražoto Covid-19 vakcīnu eksportam.
  • Lēmums galvenokārt vērsts pret Lielbritāniju, kas saņem vakcīnas, bet Eiropai neko nesūta.
  • ES komisārs Dombrovskis uzsver, ka vakcīnu eksports nedrīkst kavēt vakcināciju ES valstīs.

Starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju turpinās vakcīnu konkurence. Eiropas Komisija piedāvā iekļaut divus papildu kritērijus, kas būs jāņem vērā, lemjot par ES teritorijā ražoto Covid-19 vakcīnu eksportu uz citiem pasaules reģioniem. Tie ir saslimstības un vakcinācijas līmenis valstī, kur tiek plānots nosūtīt vakcīnas, kā arī tas, vai šī valsts atļauj eksportēt uz Eiropu savā teritorijā ražotās vakcīnas vai to sastāvdaļas.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par Eiropas vakcīnu eksportu

Katra diena ir svarīga

"Mēs esam lielākais vakcīnu eksportētājs, un Eiropas Savienība turpinās eksportēt vakcīnas. Mēs ieviešam dažus papildu kritērijus, lai nodrošinātu, ka šis masīvais eksports nebremzē vakcināciju Eiropas Savienībā,” informē Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “ES lepojas, ka tajā ir tādi vakcīnu ražotāji, kas vakcīnas piegādā ne tikai ES iedzīvotājiem, bet arī eksportē tās uz citām vietām pasaulē. Lai gan dalībvalstis piedzīvo pandēmijas trešo vilni un ne visi uzņēmumi izpilda savas līgumā noteiktās piegādes saistības, starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniekiem ES ir vienīgais lielais ražotājs, kas turpina eksportēt ievērojamus vakcīnas daudzumus uz desmitiem valstu."

"Taču ceļam vajadzētu būt brīvam abos virzienos. Tāpēc Eiropas Komisija esošajā ES apstiprināšanas mehānismā ieviesīs savstarpīguma un proporcionalitātes principu. Eiropas Savienībai ir izcils dažādu vakcīnu portfelis, un mēs esam nodrošinājuši vairāk vakcīnas devu, nekā būtu nepieciešams, lai pietiktu pilnībā visiem iedzīvotājiem. Taču mums ir jānodrošina, ka vakcīnas ES iedzīvotājiem tiek piegādātas savlaicīgi un pietiekamā apjomā. Svarīga ir katra diena," uzsvēra fon der Leiena.

Eiropas Savienība kā "pasaules aptieka"

Skaidrs, ka galvenais jauno noteikumu mērķis ir Lielbritānija, kas kopš janvāra beigām ir saņēmusi no Eiropas Savienības gandrīz 11 miljonus vakcīnas devu, bet nekas no Lielbritānijas farmācijas fabrikās saražotā Covid-19 vakcīnu daudzuma nav nosūtīts uz Eiropu. Turklāt arī vakcinācijas līmenis Apvienotajā Karalistē ir krietni augstāks. Tādēļ Lielbritānijas valdībai jaunie noteikumi ļoti nepatīk.

Eiropas Farmācijas industrijas federācija savā paziņojumā asi kritizē jaunos priekšlikumus, norādot, ka tie var apdraudēt vakcīnu ražošanas procesu. Vakcīnām ir nepieciešamas daudzas sastāvdaļas, kas tiek piegādātas no dažādiem pasaules reģioniem, un ierobežojumi var kavēt šo procesu. Tomēr Briselē uzstāj, ka katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi, rūpējoties par to, lai piegāžu ķēdes netiek traucētas.

Pašlaik Eiropa ir viens no lielākajiem vakcīnu ražotājiem un eksportētājiem pasaulē. Eiropas vakcīnas iepērk gan Kanāda, gan Japāna, gan Meksika un daudzas citas valstis. Tādēļ daži politiķi dēvē Eiropu par “pasaules aptieku”.

Solījumi netiek pildīti

Jauno ierobežojumu aizstāvji norāda, ka Covid-19 izplatība daudzās ES dalībvalstīs atkal pieaug. Tādēļ ir jārod līdzsvars starp to, kas no Eiropā saražotajām vakcīnām tiek piegādāts pārējai pasaulei un kas paliek pašiem eiropiešiem.

Dombrovskis atgādināja, ka „AstraZeneca” sākotnēji solīja pirmajā ceturksnī piegādāt 120 miljonus vakcīnu, tad samazināja šo apjomu līdz 30 miljoniem. Bet tagad, kad līdz ceturkšņa beigām ir palikušas tikai dažas dienas, nav piegādāts pat šis skaitlis.

Daudz jautājumu izsauca arī Itālijas varasiestāžu atklājums. Iepildīšanas un iepakošanas rūpnīcā Itālijas vidienē tika uzieti gandrīz 30 miljoni „AstraZeneca” ražoto vakcīnu. Laikraksts „La Stampa” apgalvo, ka „AstraZeneca” tās esot paslēpusi, lai piegādātu britiem.

Vēlāk kļuva zināms, ka vismaz daļa no tām bija domāta nabadzīgām valstīm, kur eksports nav aizliegts. Bet joprojām ir daudz neskaidrību. Eiropas Parlamenta deputāts Paskāls Kanfāns ir sacījis, ka šis gadījums ir pilnībā sagrāvis uzticību starp šo zāļu ražotāju un Eiropas valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt