“Sāk veidoties izpratne, ka nevar gaidīt tādu Krievijas invāziju Ukrainā kā filmās par Otro pasaules karu. Agresija var būt daudzšķautņaināka, ne tik ļoti izteikta.
Ir vairākas valstis, pie tam šo valstu skaits sāk augt diezgan strauji, kas uzskata, ka bez diplomātijas, bez paziņojumiem ir jāsāk piemērot sankcijas jau tagad,” Latvijas Televīzijai teica Rinkēvičs.
Pieaugot spriedzei pie Ukrainas un Krievijas robežas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien aicināja Rietumus nekavēties ar sankciju noteikšanu pret Krieviju.
Sankcijas skartu vairākus sektorus
Briselē pirmdien pulcējušies visu 27 ES dalībvalstu ārlietu ministri. Tiek runāts par sankcijām, bet pagaidām visas dalībvalstis vēl nav gatavas tās iedarbināt.
Ir sagatavots plašs sankciju piedāvājums, bet tas nenozīmē, ka visi šie pasākumi tiktu iedarbināti uzreiz.
Sankcijas ietver vairākus sektorus – gan Krievijas finanšu un enerģētikas sektorus, gan tehnoloģijas, gan atsevišķus indivīdus un viņu kontu iesaldēšanu.
Briselē ieradies arī Ukrainas ārlietu ministrs. Ukrainas valdība vēstulē ES ir lūgusi atsūtīt savu īpašo kiberspeciālistu komandu, lai palīdzētu Kijevai cīnīties pret Krievijas kiberuzbrukumiem un dezinformāciju. Tiek prasīts papildu tehniskais aprīkojums un programmatūra kiberdrošības infrastruktūras stiprināšanai.
Jau kopš sestdienas tiek runāts par konkrētu sankciju paketi, un tas tiek pamatots galvenokārt ar divām lietām – pašreizējiem notikumiem Ukrainas austrumos un to, ka Krievijas bruņotie spēki pretēji iepriekš solītajam pēc mācībām nav pametuši Baltkrieviju.
Krievija provocē Ukrainas armiju
Pēdējās dienās situācija Ukrainas austrumos vēl vairāk pasliktinājusies.
Krievijas atbalstītie separātisti ziņo par atkārtotām plašām apšaudēm, kurās vaino Ukrainas karavīrus. Kadrus ar sašautām ēkām, arī skolām un bērnudārziem, plaši izplata Krievijas oficiālie mediji, vainojot Ukrainu.
Kijeva gan uzsver, ka nekādas apšaudes pret separātistiem nav veiktas un spēks pielietots tikai situācijās, kur nepieciešams pašaizsargāties. Ukrainas austrumos pēdējo četru dienu laikā apšaudītas arī 104 civiliedzīvotāju ēkas. Tā paziņojusi humānā misija “Proļiska”.
"Viņi atklājuši uguni ar smagajiem ieročiem jau trīs dienas. Situācija ir pasliktinājusies, bet mēs to pieļaujam un gaidām. Domāju, ka Putins to dara ar nolūku, lai mūs provocētu," stāsta kāds Ukrainas karavīrs.
No kaujinieku kontrolētajiem reģioniem ar autobusiem un vilcieniem turpina evakuēt sievietes un bērnus uz Krieviju. Otrpus robežai Krievijā ieradušies jau vairāki tūkstoši cilvēku. Vīriešiem gan separātisti likuši palikt Donbasā un ierasties kara komisariātos.
Baidens būtu gatavs runāt ar Putinu, ja Krievija neuzbruks Ukrainai
Rietumi joprojām cenšas īstenot diplomātiskus soļus Krievijas radītās drošības krīzes risināšanai. Izskanējusi iespēja par ASV un Krievijas prezidentu samitu, tomēr pašlaik nav pazīmju, ka tāds tuvākajā laikā varētu tikt sarīkots.
Rietumu līderiem cenšoties uzturēt kontaktu ar Kremli, pirmdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam zvanījis Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Bet piektdien Parīzē tikšoties Francijas un Krievijas ārlietu ministri. Tikmēr Maskava apsver iespēju atzīt abu pašpasludināto Doneckas un Luhanskas republiku neatkarību, un lēmums tikšot pieņemts šodien.
Francijas prezidenta kanceleja pēc svētdien notikušās telefona sarunas starp Elizejas pils saimnieku Emanuelu Makronu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka Makrons panācis principiālu Putina un ASV prezidenta Džo Baidena piekrišanu sarunām par drošību Eiropā. Baltais nams apstiprinājis, ka ASV prezidents principiāli piekritis sarunām ar Putinu, "kamēr nebūs noticis iebrukums" Ukrainā.
Separātisti pieprasa atzīt "tautas republiku" neatkarību
Tomēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien sacīja, ka samita plānošana pagaidām nenotiek. Samits esot pāragrs, tā vietā tiekot gatavota ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās, kas ceturtdien notiks Ženēvā.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba samita iniciatīvu vērtējis kā apsveicamu, paužot cerību, ka tādas tikšanās rezultāts varētu būt Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas.
Putins pirmdien sasauktajā Drošības padomes sēdē paziņoja, ka Maskava apsver iespēju atzīt abu pašpasludināto republiku neatkarību. Tas būtu solis, kas vēl vairāk saasinātu Ukrainas krīzi.
Tā dēvēto Doneckas un Luhanskas republiku līderi pirmdien vērsušies pie Putina ar lūgumu atzīt tās par "neatkarīgām valstīm" un parakstīt ar tām līgumus par militāro palīdzību, lai pasargātu no "Ukrainas agresijas".
Putins arī paziņoja, ka vairs nesaredz, ka Minskas vienošanās spētu atrisināt Ukrainas konfliktu. Vienlaikus viņš piebildis, ka Rietumi izmanto Ukrainu kā instrumentu konfrontācijai ar Krieviju un tas Maskavai radot nopietnus un ļoti lielus draudus.
Krievija sastāda "melno sarakstu"
ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans paziņojis, ka Savienoto Valstu izlūkošanas informācija liecina par to, ka jebkurš Krievijas iebrukums Ukrainā izmantotu īpaši brutālu stratēģiju, lai "nospiestu" civiliedzīvotājus.
Baltā nama amatpersona arī brīdināja, ka mierīga risinājuma izredzes arvien vairāk slīd ārā no rokām. ASV jau iepriekš brīdināja Apvienoto Nāciju Organizāciju par Maskavas sastādītā tā dēvētā melnā saraksta esamību ar ukraiņiem, kas jānogalina vai jāapcietina iebrukuma gadījumā.
Bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā pieaug, un satelītattēli liecina, ka Ukrainas robežas tuvumā izvietoti papildu Krievijas karavīri un militārais aprīkojums. Jau pagājušajā nedēļā ASV, Lielbritānijas un citu valstu valdības aicināja savus pilsoņus pamest Ukrainu, kamēr tas ir iespējams, jo militāra iebrukuma gadījumā komerciālie pārvadājumi var tikt pārtraukti.
Pirmdien reisus uz Kijevu pārtraukušas Vācijas nacionālā lidsabiedrība “Lufthansa” un Šveices nacionālā aviokompānija “Swiss Air”. Jau iepriekš arī Nīderlandes lidsabiedrība ''KLM'' paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku atceļ visus reisus uz Ukrainu, atsaucoties uz drošības risku analīzes rezultātiem. Savukārt divas lielākās zemo cenu aviokompānijas, kas lido uz Ukrainu – “Ryanair” un “Wizz Air” –, solījušas turpināt reisus. “AirBaltic” pagaidām vēro situāciju un turpina lidot.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
