Separātisti arīdzan aicina noslēgt līgumus par militāro sadarbību, lai tādējādi veicinātu Krievijas karaspēka iesaistīšanos “tautiešu aizsardzībā”, ziņo "Interfax".
Putins paziņojis, ka lēmumu jautājumā par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu grasās pieņemt jau šodien, 21. februārī.
2014. gadā pēc prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča krišanas Krievija anektēja Krimas pussalu un atbalstīja separātistu grupējumu veidošanos Doneckas un Luhanskas reģionos Ukrainas austrumos.
Doneckas un Luhanskas separātisti pasludināja “tautas republiku” izveidošanu, bet starptautiskā sabiedrība šīs teritorijas uzskata par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu.
Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību līdz šim nav atzinusi neviena pasaules valsts, pat ne Krievija.
Taču tagad gan Doneckas separātistu līderis Deniss Pušiļins, gan Luhanskas grupējuma vadonis Leonīds Pasečņiks aicinājuši Krievijas prezidentu Putinu atzīt abu republiku neatkarību.
Krievijas Valsts dome jau pagājušonedēļ vērsās pie Putina ar šādu aicinājumu.
Separātistu līderi apgalvo, ka Krievijas atbalsts abu republiku neatkarībai esot nepieciešams, lai novērstu Ukrainas “militāro agresiju” un “civiliedzīvotāju masu nogalināšanu”.
Ukrainas amatpersonas uzsver, ka Kijeva neplāno nekādas militārās operācijas ar iebrukšanu separātistu teritorijā, bet Krievija mērķtiecīgi izplata šādu dezinformāciju, lai sagādātu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
“Mūsu uzdevums ir ļoti vienkāršs: mierīgā ceļā atgūt teritorijas, ko uz laiku okupējusi Krievijas Federācija. Mēs nedrīkstam veikt militārās operācijas paši pret savu tautu. Mēs vēlamies, lai visi jautājumi tiktu atrisināti diplomātiskā ceļā,” uzsver Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.
Ukrainas Ārlietu ministrija brīdina: ja Krievijas prezidents tiešām pieņems lēmumu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu, Kijeva uzskatīs, ka Maskava tādējādi izstājusies no Minskas vienošanās, kuras mērķis ir izbeigt bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
