Ziemeļrietumos Eiropas Savienības pievilcība arvien samazinās – Islande apturēja savu iestāšanos ES, kad banku krīze bija pārdzīvota. Norvēģi divos referendumos nobalsoja pret iestāšanos ES, bet dāņi, kas negribīgi iestājušies, 3.decembrī referendumā sacīja “nē” dziļākai integrācijai. Un tagad arī briti plāno referendumu par izstāšos no ES.
Tikmēr Eiropas austrumos un dienvidaustrumos valda pavisam cita noskaņa. Lielākā Rietumbalkānu valsts Serbija tikko sākusi savas ilgi novilcinātās iestāšanās sarunas. Jauns uzrāvies dots sarunām ar Turciju, un arī Ukraina raugās ar ilgām uz ES.
Ukraina ar ES noslēgusi asociācijas līgumu un brīvās tirdzniecības līgumu, tomēr no dalības ES tā atrodas vistālāk. “Teorētiski Ukraina kā Austrumeiropas valsts varētu tiešām kļūt par Eiropas Savienības valsti pie nosacījuma, protams, ka dalībvalstis piekrīt Ukrainai piešķirt dalības izredzes. Tomēr šobrīd tās nav gatavas to vēl darīt,” komentē Eiropas politikas studiju centra ārpolitikas nodaļas vadītājs Stīvens Blokmans.
Turcijas sarunas par iestāšos ES ilgst jau 16 gadus, un tagad šīm sarunām dots jauns uzrāviens, lai iegūtu Turcijas atbalstu patvēruma meklētāju plūsmas uz Eiropu apturēšanai. “Tādā veidā Eiropas Savienība mēģina “aplidot” Turciju. Bet tas nelikvidē esošo opozīciju dažās Eiropas Savienības valstīs, kas negrib ilgtermiņā redzēt Turcijas iestāšanos. Tā lielā mērā ir šķietamības uzturēšana, kas, godīgi sakot, nav apmierinošs process, kurā piedalīties. Un var pienākt brīdis, kad kāda no pusēm var izlemt, ka viss – pietiek ar šīm iestāšanās sarunām, tāpēc ka tās prasījušas tik ilgu laiku un nav materializējušās kaut kādā konkrētā formā,” lēš ārpolitikas eksperts.
Nākamajos piecos gados ES paplašināšanās netiek plānota, taču tās samazināšanās var kļūt par realitāti, ja briti referendumā tuvāko divu gadu laikā nobalso par izstāšos no ES. Blokmans saka, ka tas būs nopietns trieciens visai ES idejai: “Tas pats par sevi iegrūdīs Eiropas Savienību dziļā politiskā krīzē, un tas laikā, kad ekonomiskā un finanšu krīze joprojām turpinās. Tas var izraisīt tālākas sekas, protams, tirgi vairs neuzticēsies Eiropas projektam, kāds tas eksistēja līdz šim brīdim. Mums tiešām sāktos ļoti nenoteikti laiki.”
Britu izstāšanās padarīs ES saites vaļīgākas un radīs dažādu ātrumu Eiropu – ES kurā daži grib mazāku Briseles ietekmi, bet citi – dziļāku integrāciju un pat runā par Eiropas armijas veidošanas nepieciešamību. “Ja jūs man vaicājat, cik lielā mērā varam sagaidīt Eiropas aizsardzības savienības radīšanu, es domāju, ka tas būs dažu gadu jautājums un prasīs lielo dalībvalstu ciešu atbalstu Vācijai šajā idejā. Francija būs svarīga, Polija būs svarīga kā Veimāras trijstūris. Šobrīd politiski nav skaidrs, ko šīs valstis izvēlēsies,” norāda Blokmans.
