Panorāma

Rīgas ielu tīrīšanas iepirkumā konkurence izpaliek

Panorāma

Visā pasaulē protestē pret klimata pārmaiņām

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlaments rosina 25. maijā pieminēt cīnītājus pret totalitārismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

25. maiju vajadzētu noteikt par starptautisko dienu cīnītāju pret totalitārismu atcerei.  Tā ceturtdien, 19. septembrī, pieņemtajā rezolūcijā aicina Eiropas Parlaments, pieminot Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienu.

Deputāti arī vēlas, lai totalitāro režīmu seku analīze tiktu iekļauta skolu mācību programmās visā Eiropā, nodrošinot to, ka pagātne netiek aizmirsta vai izkropļota.  

Pret šīs rezolūcijas veidošanu sākotnēji vairākas Eiroparlamenta politiskās grupas iebilda, tomēr ceturtdien galu galā par to nobalsoja pārliecinošs vairākums - 535 deputāti.

66 balsoja pret, to skaitā Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), un 52 atturējās.

“Pēc asiņainā Otrā pasaules kara tautām, kuras bija ieslodzītas aiz dzelzs priekškara, nāve un represijas turpinājās vēl gadu desmitiem,” atgādināja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”).

Eiroparlamenta deputāts no Slovākijas Mihals Šimečka uzsvēra, ka “mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsdienu Eiropa radās kā reakcija uz 1939. gada Eiropu”.

Rezolūcijā pieminēts Molotova-Ribentropa pakts un paustas bažas par Kremļa centieniem sagrozīt vēsturi. 

“Tādi piemēri kā nesenais Krievijas amatpersonas Sergeja Ivanova paziņojums, noliedzot padomju okupāciju Baltijas valstīs, atgādina, ka turpinās noliegšana un nepieņemama vēstures pārrakstīšana,” norādīja Eiroparlamenta deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičus.

Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis savukārt sacīja, ka “mums jāsāk ieklausīties mūsu Austrumeiropas draugu bažās – par drošību, par enerģētiku – tās nāk no viņu traģiskās pagātnes”. 

Tāpēc rezolūcija aicina veidot “kopīgu atceres kultūru”, lai stiprinātu noturību pret šodienas draudiem demokrātijai, un iekļaut totalitārisma seku analīzi skolu mācību programmās.

“Ja mēs aizmirsīsim par pagātnes tumšajiem brīžiem vai ļausim mūsu atmiņai kļūt selektīvai, mēs esam atvērti riskiem, ko demokrātijai rada autoritārisms,” brīdināja  Eiroparlamenta deputāts no Igaunijas Svens Miksers.

Tomēr ne visi bija apmierināti. Eiroparlamenta deputāte Klēra Foksa no Lielbritānijas sacīja, ka “šī rezolūcija šķiet mazāk ieinteresēta patiesā pieminēšanā, bet gan ciniski izmanto Otro pasaules karu politiskajās cīņās, virzot savu dienas kārtību”.

Deputāti arī mudināja dalībvalstis vairāk vērsties pret naida runu un asāk nosodīt  jebkāda veida holokausta noliegšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti