Deputāti arī norādīja, ka situāciju nav uzlabojušas citu dalībvalstu pārstāvju sarunas ar oficiālās Varšavas un Budapeštas amatpersonām.
Rezolūcijā norādīts, ka Polijas un Ungārijas uzklausīšanas, ko rīkojusi Eiropas Savienības (ES) Padome, nav bijušas regulāras un strukturētas. Tāpēc deputāti aicina Padomi sniegt abām valstīm konkrētus ieteikumus par bloka likumu ievērošanu un norādīt šo ieteikumu īstenošanas termiņus.
Pašreizējā situācija apdraudot kopīgās Eiropas vērtības, savstarpējo uzticēšanos un uzticamību savienībai. Dokumentā deputāti arī mudina Eiropas Komisiju pilnībā izmantot pieejamos instrumentus, lai novērstu drošu varbūtību, ka Polija un Ungārija varētu nopietni pārkāpt bloka vērtības, tai skaitā piemērot paātrinātās pārkāpuma procedūras un pagaidu pasākumus ES Tiesā.
Oficiālā Brisele jau iepriekš vairākkārt norādīja, ka bažas rada Polijas un Ungārijas tiesu iestāžu neatkarība, vārda brīvība, korupcijas, minoritāšu tiesības, kā arī migrantu un bēgļu stāvoklis.
KONTEKSTS:
Eiropas Komiteja jau 2017. gada nogalē spēra bezprecedenta soli, iedarbinot Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām. Brisele apgalvo, ka Polijas īstenotās tiesu sistēmas reformas esot drauds demokrātijas principiem un likuma varai. Polija gan reformas turpināja, kas arī izraisīja protestus.
Arī Ungārijā runa ir gan par tiesu neatkarību, gan par spiedienu uz nevalstiskajām organizācijām, gan par vēršanos pret Centrāleiropas Universitāti. Oficiālā Budapešta turpina noliegt jebkādu problēmu esamību.
