Vācijā bijuši reāli uzbrukumi patvēruma meklētāju nometnēm. EP deputāti aicina vilkt stingrākas robežas starp to, kas ir vārda brīvība un kas – noziegums vai aicinājums uz vardarbību. Arī Latvijā vērojamas līdzīgas tendences, un naida kurinātāji internetā veido savu komūnu, cits citu atbalstot, izpētījis Tiesībsarga birojs.
EP aicina dalībvalstis aktīvāk cīnīties pret ksenofobiju jeb sveštautiešu nīšanu. Bēgļu patvēruma pieteikumi un terora akti, kas šogad pastrādāti Eiropā, bijuši vieni no lielākajiem šī gada ES izaicinājumiem. Un cīņa pret naida runu ir viena no pašreizējām politiķu prioritātēm. Nepieciešams novilkt robežu starp vārda brīvību un naida kurināšanu pret svešādo, atzīst EP deputāte Monika Hohleimere no Vācijas.
"Mēs vienmēr mazliet negribīgi diskutējam par to, kur vilkt robežas vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu brīvībai. Mēs it kā negribam ierobežot šīs vērtības.
No otras puses, es redzu, ka Vācijā mums ir debates par naida runu, jo ekstrēmisms pieaug un ekstrēmisti izmanto naida runu, lai mainītu cilvēku viedokli. To mēs nevaram pieņemt, jo naida runa nav daļa no vārda brīvības vai preses brīvības.
Naida runa patiešām veicina ekstrēmismu. Tā raisa neiecietību un noved pie vardarbības. Pēdējās dienās Vācijā arī bijuši uzbrukumi sociāldemokrātu un konservatīvo mēriem, jo viņi atbalsta bēgļu uzņemšanu un viņu integrāciju," teica EP deputāte.
Cilvēku integrācija esot Eiropas vērtība, ko tagad īpaši cenšoties apšaubīt populisti, izpatīkot lielai daļai sabiedrības. Tikmēr EP deputāte Suraija Posta no Zviedrijas medijiem uzsver, ka naida runa un materiāli, kas aicina uz vardarbību pret citādi domājošajiem, tiek izplatīti internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus. Dažkārt bez aizspriedumiem pret patvēruma meklētājiem neiztiek arī vadoši politiķi. Piemēram, Ungārijas premjers izteicies, ka cilvēki, kas ierodas Eiropā, neesot bēgļi un viņi apdraud ES.
"Šobrīd mēs saskaramies ar to, ka ekstrēmistu grupas un arī politiķi izmanto demokrātijas idejas, tās apšaubot un par tām diskutējot. Mums ir jārod risinājumi, kā mēs varam saglabāt demokrātiskās vērtības. Es uzskatu, ka mums ir jācīnās pret šāda veida naida runu, politiķu naidīgiem izteikumiem, izplatot bailes mūsu sabiedrībā. Valoda ir ekstrēmistu cīņas instruments, un tā viņi izplata bailes sabiedrībā, balstītas uz meliem," sacīja Posta.
Naida runas izplatību Latvijā šogad pētījis Tiesībsarga birojs. Biroja darbinieki lasījuši komentārus internetā. Par vienu komentāru, kas aicinājis uz linča tiesu, birojs vērsies Ģenerālprokuratūrā. Vēl citus komentārus aicinājis izdzēst.
Cilvēku tiesību uzraugi ir pārliecināti, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs saskatāms arī tad, ja ar šādiem naidu kurinošiem aicinājumiem persona dalās savā sociālo tīklu profilā.
"Ir vērojama tendence, ka personu aktivitāte sociālajos tīklos parādās pēc dažādiem medijos paustajiem rakstiem, kas nereti izprovocē personu uz šādiem ierakstiem. Pētījuma ietvaros arī identificēju, ka vairākas personas šajos komentāros veido saziņu un atbalsta viena otru," atzina Tiesībsarga biroja juriste Ilze Ambrasa.
Pēdējais terora akts, kas veicinājis naida runu pret iebraucējiem un musulmaņiem, noticis Berlīnē, kad kravas auto iebrauca cilvēku pūlī un laupīja dzīvību 12 cilvēkiem. Vēl vairāki desmiti tika nopietni ievainoti. Atbildību par notikušo jau uzņēmies radikālais grupējums "Daīš".
