Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums pacēla konfliktu starp Varšavu un Briseli jaunā līmenī. Būtībā Varšava paziņoja, ka vairākās jomās, tostarp jautājumos par pretrunīgu tieslietu reformu, tā var nerēķināties ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas viedokli.
EP plenārsēdē Polijas premjers Mateušs Moravecskis asi paziņoja, ka ES nav federāla valsts un tādēļ neviens nevarot mācīt, kā poļiem dzīvot.
Viņš sacīja: "Arvien biežāk mēs redzam, ka lēmumus aiz slēgtām durvīm pieņem tiesneši aktīvisti. Arvien biežāk lēmumi nevis tiek skaidri pamatoti pamatlīgumos, bet gan balstās uz radošās normu interpretācijas bez jebkādas kontroles. Šī parādība kļūst arvien izplatītāka. Tādēļ mēs sakām: "Stop!" Eiropas Savienības atbildības jomām ir skaidra robeža. Mēs nevaram klusēt, kad šīs robežas tiek pārkāptas."
Moraveckis arī piebilda, ka Polija neļausies šantāžai no Eiropas iestādēm, kas draud ar fondu izmaksas iesaldēšanu.
Polijas premjera argumenti maz kuru Strasbūrā pārliecināja. Visticamāk, viņš uz to arī necerēja. Varētu pieļaut, ka poļu valodā nolasītā runa lielākoties bija domāta, lai parādītu savu stingro nostāju viņa vēlētājiem Polijā. Jebkāda piekāpšanās tiesu reformu jautājumā nav pa prātam daudziem valdošās Polijas partijas atbalstītājiem.
Polijai pārmet "ļaunu spēli"
Vairāki deputāti debatēs sacīja, ka Polijas valdības rīcība līdzinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina taktikai un palīdz sasniegt Kremļa mērķus – graut Eiropas vienotību. Savukārt "Renew Europe" grupas deputāts Gijs Verhofštads Moravecka argumentus salīdzināja ar "Brexit" atbalstītāju teikto.
Verhofštads pauda: "Jūsu ļaunā spēle ir pilnīgi skaidra. Vispirms jūs izveidojāt Polijā politizētu Konstitucionālu tiesu. Kurš to sāka kritizēt? ES Tiesa. Lai tiktu vaļā no šīs kritikas, jūs vērsāties savā politizētajā Konstitucionālajā tiesā un panācāt lēmumu, ka ES Tiesai vairs nav tiesību lemt par Polijas jautājumiem. Tas ir tas, ko jūs izdarījāt!"
Vairums Eiropas Parlamenta deputātu aicināja Eiropas Komisiju (EK) nekavējoties rīkoties, apturot fondu izmaksu. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atgādināja, ka, gāžot komunismu, poļi citstarp cerēja uz neatkarīgas tiesu sistēmas izveidi.
"Es esmu nopietni satraukta. Šis spriedums apšauba pašus Eiropas Savienības pamatus," viņa teica.
Tomēr dalībvalstu vidū nebūt nav vienprātības par to, kā tālāk izturēties pret Poliju. Aizejošā Vācijas kanclere Angela Merkele publiski mudināja risināt problēmas caur dialogu. Pret pārāk asiem soļiem aizkulisēs esot iestājies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, jo Varšavas atbildes reakcija var paralizēt svarīgu lēmumu pieņemšanu. Turpretī "Beniluksa" valstis pauda skaidru kritiku Polijai un aicināja rīkoties izlēmīgāk.