Polijas prezidents aptur strīdīgo tiesu reformu

Polijas prezidents Andžejs Duda uzlicis veto strīdīgajai tiesu reformai, kas tūkstošus iedzīvotāju izveda ielās protesta akcijās, vēsta AFP. 

Polijas prezidents Duda pirmdien, 24. jūlijā, paziņojis, ka uzliks veto diviem jauniem likumiem, kuri paredz plašas pārmaiņas Polijas tiesu sistēmā. Jaunās normas, par spīti plašiem iedzīvotāju protestiem, brīvdienās atbalstīja parlaments. Piedāvātās izmaiņas izsaukušas arī asu starptautisko kritiku.

Pirmais likumprojekts, kam uzlikts veto, attiecas uz Augstāko tiesu. Tas paredzēja, ka visiem Augstākās tiesas tiesnešiem jāatkāpjas un par jaunu iecelšanu būs atbildīgs tieslietu ministrs, kas vienlaikus ir ģenerālprokurors. Prezidents Duda paziņoja, ka ģenerālprokuroram nevajadzētu būt šādām pilnvarām.

Veto uzlikts arī otrajam likumprojektam, kas politiķiem dotu kontroli pār to, kurš ietilpst Tiesu varas nacionālajā padomē – šī institūcija izvirza Augstākās tiesas tiesnešus.

Vienlaikus prezidenta Dudas birojs paziņoja, ka viņš tomēr parakstīts trešo likumprojektu, kas tieslietu ministram dos tiesības izvēlēties tiesnešus zemākas instances tiesās.

Daudziem Dudas lēmums uzlikt veto diviem vispretrunīgāk vērtētajiem konservatīvo valdības likumprojektiem bija pārsteigums, jo viņš ir cieši saistīts ar valdošo partiju „Likums un taisnīgums” un pats savulaik bija tās biedrs. Partijas līderis Jaroslavs Kačinskis tieši Dudu izvēlējās kā partijas kandidātu 2015.gada prezidenta vēlēšanās.

Pirmdienas paziņojumā televīzijā prezidents Duda teica, ka joprojām uzskata, ka tieslietu sistēmas reformas ir nepieciešamas, taču uzsvēra, tām ir jābūt gudrām un tās nedrīkst radīt plaisu starp valsti un sabiedrību.

„Polijai tiesu sistēmas reformas ir ļoti vajadzīgas, un neviens par tām neiestājas vairāk, kā es. Tomēr es esmu ticis ievēlēts, lai ieviestu saprātīgas reformas – tādas, kas nodrošinātu labu tiesu sistēmu un stiprinātu taisnīguma apziņu. Kā prezidents dziļi savā sirdī es jūtu, ka šīs reformas nestiprinātu drošības un taisnīguma apziņu,” pauda prezidents.

Opozīcijas politiķi atzinīgi novērtējuši prezidenta Dudas veto lēmumu kā „soli pareizajā virzienā”, piebilstot, ka to palīdzēja spert arī plašās demonstrācijas.

Bijušais “Modernās partijas” līderis Rišards Petru uzskata, ka “prezidents savus pienākumus izpildīja daļēji, viņš uzvedās kā sargs, kas neielaida zagļus”.

“Bet veto neuzlikšana trešajam likumprojektam nozīmē, ka zagļi var izmantot aizmugurējās durvis. Mēs pieprasām prezidentam bloķēt arī trešo likumu, kas lauž Polijas tiesu sistēmu. Tas, kas notika, bija protestētāju nopelns, kas pierāda mūsu kopējo spēku,” pauda Petru.

Valdošā partija apsūdzības noraida, un pretestību reformām skaidro ar elites centieniem aizstāvēt savas privilēģijas. Valdības politiķi pauda pārsteigumu un sarūgtinājumu par prezidenta lēmumu. Lai uz parlamentu apkaļ nosūtītos likumprojektus tomēr pieņemtu bez izmaiņām, ir nepieciešams trīs piektdaļu vairākums, kāda partijai „Likums un taisnīgums” nav. Tomēr politiskās batālijas līdz ar to nebeigsies un konservatīvo politiķi pauž gatavību atgriezties pie jauna likuma izstrādes pēc brīvdienām.

Eiropas Komisija jau iepriekš paudusi bažas par likuma varas apdraudējumu Polijā, un pagājušajā nedēļā pieprasīja Varšavai apturēt tiesu sistēmas reformas. Brisele brīdināja, ka var rosināt apturēt Polijas balsstiesības Eiropas Savienības ministru padomē, kas ir augstākā lēmumu pieņemšanas instance blokā. Tiesa, šādam lēmumam būtu nepieciešams visu pārējo kopienas dalībvalstu vienbalsīgs atbalsts. Piemēram, Ungārijas valdība jau paziņoja, ka bloķētu šādu sankciju ieviešanu pret Varšavu.

Jau ziņots, ka Polijas parlaments atbalstīja jaunu likumprojektu, kas atļautu premjerministram un tieslietu ministram iecelt tiesnešus bez konsultēšanās ar tieslietu aprindām. Vēlāk atbalstīta arī Augstākās tiesas (AT) reforma, kas ļautu politiķiem iecelt arī AT tiesnešus.

Eiropas Komisija brīdināja, ka tiesu neatkarību ierobežojošu likumu ieviešanas gadījumā Polijai var tikt atņemtas balsstiesības Eiropas Savienības (ES) Ministru padomē. Tam gan būtu nepieciešams pārējo 27 dalībvalstu, tostarp Polijas sabiedrotās Ungārijas atalsts. Tā solīja aizstāvēt Poliju pret potenciālajām ES sankcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti