Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret Poliju

Eiropas Komisija sestdien sāka pārkāpuma procedūru pret Poliju. Uzreiz pēc tam, kad Polijas oficiālajā laikrakstā tika nopublicēts jaunais likumus par vispārējās jurisdikcijas tiesu darba organizāciju, Varšavai tika nosūtīta vēstule ar lūgumu mēneša laikā sniegt paskaidrojumus. Eiropas Komisija uzskata, ka jaunais likums apdraud tiesu varas neatkarību.

Eiropas Komisija ir spērusi pirmo formālo soli pret Poliju skandalozās tieslietu reformas lietā. Lai gan Polijas prezidents Andžejs Duda ir uzlicis veto diviem strīdīgākajiem likumiem, trešo viņš tomēr ir parakstījis. Un tagad, līdz ar publicēšanu oficiālajā laikrakstā, šis likums, kas nosaka vispārējās jurisdikcijas tiesu darba organizāciju, ir stājies spēkā.

Eiropas Komisija oficiāli sāk procedūru pret Poliju Artjoms Konohovs

    Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss trešdien brīdināja, ka arī šis likums apdraud tiesu varas neatkarību Polijā.

    “Polijas valdībai un parlamentam ir tiesības reformēt tieslietu sistēmu. Katrai dalībvalstij ir šādas tiesības. Vienīgais, ko mēs no viņiem prasām, ir lai šī reforma tiktu īstenota saskaņā ar Polijas konstitūciju un Eiropas pamatlīgumiem," teica Timmermanss. "Eiropas Komisija ir izteikusi savu pozīciju šajā jautājumā, jo mēs uzskatām, ka piedāvātās izmaiņas ir pretrunā ar Polijas konstitūciju un pamatlīgumu, ko Polija ir ratificējusi. Tādēļ mēs uzstājam šajā jautājumā."

    Savā vēstulē Eiropas Komisija izsaka bažas, ka jaunais likums samazina tiesnešu pensionēšanās vecumu līdz 60 gadiem sievietēm un 65 gadiem vīriešiem. Brisele te saskata diskrimināciju pēc dzimuma. Turklāt tieslietu ministram tiek piešķirtas vienpersoniskas tiesības pagarināt tiesnešu mandātu uz pieciem vai desmit gadiem pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Kritēriji, pēc kādiem šāds pagarinājums var tikt piešķirts, ir neskaidri un nav noteikts arī laiks, kurā lēmums būtu jāpieņem. Līdz ar to tiesnešu karjeras turpināšana būtībā būs atkarīga no viena politiķa vai valdošās partijas labvēlības.

    Tāpat Brisele iebilst pret to, ka tieslietu ministram tiek piešķirtas tiesības vienpersoniski iecelt un atlaist rajona un pilsētas tiesu priekšsēdētājus. Tas apdraud Polijas tiesu varas neatkarību, jo jebkurš politiķiem nepaklausīgs tiesas priekšsēdētājs jebkurā brīdī var tik atlaists no amata.

    Tomēr Polijas valdība uzskata, ka Briseles izteiktajiem pārmetumiem nav pamata. Valdošās partijas “Likums un Taisnīgums” vadītājs Jaroslavs Kačinskis uzstāj, ka Polijai ir nepieciešama plaša tieslietu sistēmas reforma. Viņš apgalvo, ka kontrole tiesās joprojām pieder cilvēkiem, kuri tur ir aizsēdējušies no komunisma laikiem.

    Pie varas esošie politiķi Polijā šobrīd mēģina panākt arī Augstākās tiesas reformu. Tomēr valsts prezidents Duda atteicās parakstīt divus likumus, kas paredzēja atlaist visus Augstākās tiesas tiesnešus un iecelt tikai tos, kuri ir lojāli esošajai valdībai. Tāpat tika paredzēts palielināt kontroli arī pār Tieslietu padomes darbu, kas nodarbojas ar tiesnešu iecelšanu. Kačinskis uzskata, ka Duda ir pieļāvis kļūdu, uzliekot veto šīm reformām.

    Savukārt Brisele brīdina, ka gadījumā, ja parlaments tomēr nolems atstādināt no amata visus Augstākās tiesas tiesnešus viņi nekavējoties iedarbinās tā dēvēto septīto paragrāfu. Tas ļauj atņemt valstij balsstiesības lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienības Padomē. Tas ir smagākais instruments, ko Eiropas Savienība var pielietot pret kādu no tās dalībvalstīm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti