Pagājušā gada septembrī pēc Polijas atteikšanās slēgt ogļu raktuves Turovā pie Čehijas robežas Polijai tika piespriesta soda nauda, kuras apmērs ir 500 000 eiro dienā.
Polijas varas iestādes līdz šim ir paziņojušas, ka nemaksās šo soda naudu, nosaucot to par Eiropas Savienības šantāžu. Lai arī pavisam nesen Polija un Čehija paziņoja, ka konflikts par šīm raktuvēm esot atrisināts, Eiropas Komisija ir nolēmusi, ka šomēnes tiks sperts bezprecedenta solis un aptuveni 15 miljonu eiro lielā nesamaksātā soda nauda tiks ieturēta no Polijai paredzētās Eiropas Savienības fondu naudas.
Par šo lēmumu Eiropas Komisija ir informējusi arī Polijas valdību un nepieciešamās darbības tiks veiktas jau nākamajā nedēļā.
Eiropas Savienības Tiesa piespriedusi Polijai arī vēl citu naudassodu – miljonu eiro dienā par atteikšanos apturēt Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas darbu, kas izraisīja Briseles iebildumus. Arī šajā lietā Brisele brīdinājusi, ka tā naudassodu ieturēs no Polijai paredzētā Eiropas Savienības finansējuma.
Ogļu ieguve Turovas šahtā negatīvi ietekmē vidi Čehijā un Vācijā, it sevišķi ūdens kvalitāti. Iedzīvotāji žēlojas arī par ogļu putekļiem un troksni, kas nāk no šahtas.
Turovas brūnogļu šahta atrodas ap 80 km uz austrumiem no Drēzdenes un 20 km uz ziemeļrietumiem no Čehijas pilsētas Liberecas.
Polijas varas iestādes uzskata, ka šahtas slēgšana novedīs pie enerģētiskās katastrofas, bet ogļraču arodbiedrības apsūdz Čehiju par savu brūnogļu ieguves lobēšanu.
Polija ar oglēm saražo ap 80% sev vajadzīgās elektroenerģijas; derīgo izrakteņu ieguvē ir nodarbināti ap 80 000 cilvēku.
2020. gadā Polijā akmeņogļu ieguve pārsniedza 54 miljonus tonnu. Apkurei aiziet aptuveni 26 miljoni tonnu, puse no saražotā siltuma tiek piegādāta mājsaimniecībām. Polija sadedzina 87 procentus no visā Eiropas Savienībā mājsaimniecību vajadzībām izmantotajām oglēm.
