ECT lielajā zālē sanāk lielā palāta 17 tiesnešu sastāvā. Bet ir lietas, ko skata parastajā palātā, kur ir septiņi tiesneši, vai arī komitejā ar trīs tiesnešiem. Var lemt arī tiesnesis viens pats. Šāds lietu sadalījums ir paātrinājis lietu izskatīšanas laiku ECT – tagad tas vidēji ir 30 mēneši. Tas ir par četriem mēnešiem ātrāk nekā vēl pirms gada.
Taču pieteikumu skaits ECT aizvadītajā gadā ir ievērojami pieaudzis – par teju 20%. Un to pārsvarā veido pieteikumi no Turcijas pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma.
ECT šobrīd visvairāk lietu ir no Rumānijas – teju 10 000 – tie pārsvarā ir par apstākļiem ieslodzījumu vietās. Otrajā vietā ir Krievija, tai cieši seko Turcija. No Baltijas valstīm visvairāk lietu ir Lietuvai – 202, Latvijai – 162, bet Igaunijai 68.
ECT tiesā tiek skatītas ļoti dažādas lietas. Šobrīd tiesas Lielajā palātā tiek uzklausīts Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš uzskata, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes viņu septiņas reizes arestējušas politisku motīvu vadītas.
Gadā ECT pieņem apmēram 1000 spriedumu, tomēr dalībvalstis ne visus no tiem izpilda. Skaļākais piemērs ir Azerbaidžānas politiskā opozicionāra Ilgara Mammadova lieta, kurš ilgstoši tiek turēts apcietinājumā par spīti ECT lēmumam. Atbildot uz LTV jautājumu, ECT priekšsēdētājs Gvido Raimondi uzsver, ka Azerbaidžānas gadījums drīzāk vērtējams kā izņēmums.
"Parasti tā nav milzīga problēma vairumā gadījumu, taču daži spriedumu var tikt izpildīti pēc ilgāka laika, ja to īstenošanai vajag sarežģītus un intensīvus pasākumus," teica Raimondi.
Latviju ECT tiesā nu jau divarpus gadus pārstāv Mārtiņš Mits. Viņš atzīst, ka no Latvijas lietu skaita pieaugums gan nav liels, taču tas, ka cilvēki sūdzas, ir pozitīvi – tas palīdz stiprināt cilvēka pamattiesību ievērošanu tādā salīdzinoši jaunā demokrātijā kā Latvija.
"Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir samērā aktīvi. Varētu teikt, ka Latvija noslēdz pirmo trešdaļu aktivitātes ziņā – kā cilvēki sūdzas ECT," sacīja Mits.
Tomēr ne vienmēr cilvēki zina, kā to pareizi izdarīt.
"Ir gadījumi, kas cilvēki atsūta uz baltas lapas piecus teikumus un uzskata, ka viņi ir iesnieguši sūdzību ECT. Tāda netiks reģistrēta, un tālākvirzība nenotiks ar šādu sūdzību, jo ECT mājaslapā ir pieejama forma latviešu valodā, kur ir skaidri izklāstītas visas prasības, kas ir jāraksta," skaidroja Mits.
Viņš atzīst – ECT nācies saskarties ar ļoti interesantām lietām. Piemēram, lietā par cilvēktiesību aizsardzību Krievijā nācies risināt jautājumu par vīriešu diskrimināciju.
"Mūža ieslodzījumu var piešķirt tikai vīriešiem, bet nevar sievietēm, piemēram. Vai vīrieši tiek diskriminēti tādā veidā attiecībā pret sievietēm? ECT nonāca pie secinājuma, ka nē – tā nav diskriminācija, ka cilvēktiesību aizsardzība tomēr nepaģērē to, ka arī sievietēm – ja reiz pastāv vīriešiem – arī būtu jāparedz mūža ieslodzījums. Jo tā attīstība cilvēktiesību jomā tomēr notiek drīzāk pretējā virzienā – ka iespējami kādreiz mūža ieslodzījums tiks pārskatīts, tāpat kā līdzīgi notika ar nāves sodu," teica ECT tiesnesis.
