Viena no pirmajām jomām, kuru drošības vārdā Eiropas Savienībā varētu skart pārmaiņas, ir aviosatiksme – ES pretterorisma koordinators Gils De Keršovs debatēs Eiropas Parlamentā uzsvēra, ka ES valstīm būtu beidzot jāvienojas par tā sauktā avio pasažieru reģistra izveidi. Jāmin, ka šādu reģistru Eiropas Savienība pēc ASV ierosinājuma cenšas izveidot jau no 2010.gada, bet līdz šim Eiropas politiķi šo iniciatīvu ir noraidījuši. Jūlijā Eiropas Parlamentā iniciatīva beidzot guva atbalstu un sākusies tās apspriešana dalībvalstu līmenī. Gils De Keršovs uzsvēra, ka informācijas nepieejamība bieži vien neļauj arī apkopot pietiekamus pierādījumus pret noziedzniekiem:
''Ir jau, protams, jauki paziņot, ka nosūtīsiet visus aizturētos uz cietumu, tomēr, ja jums nav pietiekami pierādījumu, tad šāda iecere ir lemta neveiksmei, jums neizdosies nodrošināt apsūdzību. Strādājot saskaņā ar likuma varu, mums ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Tas ir grūti, jo mēs neatrodamies Sīrijā, mēs nesadarbojamies ar Asada režīmu, un vienīgais veids, kā varam iegūt pierādījumus, ir - apkopojot datus un pārtverot e-pastus. Un nav viegli iegūt arī šādu informāciju, jo daudzi digitālie pierādījumi glabājas datu mākoņos ASV – tāpēc mums ir nepieciešams paātrināt šo datu ieguves procesu tā vietā, lai gaidītu astoņus mēnešus, kā tas ir šobrīd.''
Debašu laikā arī vairāki deputāti atzina, ka, iespējams, dažkārt cenšoties aizsargāt iedzīvotāju privātumu, Eiropas valstis varētu būt pārcentušās. Eiropas Parlamenta deputāte no Tautas partijas grupas Monika Holmeijere norāda, ka ir laiks panākt, lai tādas organizācijas, kā, piemēram, ''Europol'' tomēr varētu pilnvērtīgi apmainīties ar informāciju.
''Vienmēr uzdodot jautājumus par to, kāpēc dalībvalstis savā starpā neapmainās ar informāciju, nedalās ar datu bāžu saturu, dzirdam argumentu par to, ka pie šādas prakses vainojama privāto datu aizsardzība. Vai tiešām tas ir īstais iemesls? Mums ir jāizvērtē, kur slēpjas problēmas, un jāpanāk, ka tādas institūcijas kā ''Eurodac'', ''Frontex'' un ''Europol'' dalībvalstīs var apmainīties ar informāciju,'' uzsver Monika Holmeijere
Tāpat debašu gaitā deputāti pievērsa uzmanību arī nepilnvērtīgai ieroču tirdzniecības kontrolei ES valstīs. Parlamentāriete Birgita Sippela no Sociāldemokrātu grupas atzina, ka bijusi pārsteigta uzzināt, ka ieročus dažviet Eiropā iespējams iegādāties pat publiskās vietās:
''Redzot teroristu uzbrukumus Eiropā, mani izbrīna tas, cik Eiropā viegli šķiet iegādāties visa veida ieročus. Tiklīdz teroristi ierodas Eiropā, viņi atrod vietas, kur tos iegādāties, bieži vien tas ir pat dzelzceļa stacijās, un teroristi to labi zina. Janvārī man pašai jautāja: „Kā, vai tad tu nezināji, ka tajā vai tajā stacijā var nopirkt ieročus?” Un man bija jāatbild: „Nē, es nezināju”. Bet acīmredzot, to nezināja arī policija, jo, pretējā gadījumā, cerams, viņi to būtu pārbaudījuši. Tāpēc mums šajā jautājumā pilnīgi noteikti ir problēma.''
Jāpiebilst ka ar iniciatīvu būtiski stiprināt Eiropas valstu drošības dienestu sadarbību un informācijas apmaiņu nupat nākušas klajā arī teroristu draudiem šobrīd visvairāk pakļautās valstis – Francija un Beļģija, kuras paziņojušas, ka šādu iniciatīvu publiskos Parīzes klimata samita laikā.
