Ar šādu paziņojumu savu kolēģu vārdā uzstājās Eiropas Savienības izglītības un kultūras komisāre Andrula Vasiliu: „Sievietes komisāres ir ļoti noraizējušās, ka nākamajā Komisijā var nebūt pietiekami daudz sieviešu. Tāpēc mēs sagatavojām vēstuli, ko parakstīja visas sievietes komisāres. Vēstule ir adresēta prezidentam Žanam Klodam Junkeram, lūdzot viņu iecelt vismaz desmit sievietes nākamajā Komisijā.”
Iespējamie Vasiliu un kolēģu panākumi varētu būt redzami augustā. Tomēr jautājumus par dzimumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā kopumā Eiropas Parlaments akcentējis arī senāk, jo sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām. Piemēram, vēl 2012.gadā tika atbalstīts priekšlikums ieviest kvotas sieviešu skaita palielināšanai uzņēmumu valdēs un politiskās struktūrās.
Politoloģe Daina Bāra vērtē, ka sieviešu ienākšana un izvirzīšanās augstajos politiskajos amatos ir pozitīvi vērtējama, taču tam būtu jābūt dabiskam procesam: „Priecē situācija, kāda ir raksturīga Eiropai. Ja mēs atceramies, nevarēšu precīzi nosaukt skaitļus, 1979.gadā EP bija 16% sieviešu pārstāvniecība, bet tagad jau tuvojas – ap 38%. Līdz ar to, protams, augstākajos amatos būtu jābūt sievietēm. Tajā pašā laikā, es esmu domājusi un mani reizēm pārsteidz, ka runā par kaut kādu kvotu ieviešanu sieviešu līdzdalībai augstajos amatos.”
Turklāt profesore norāda arī, ka varbūt gluži otrādi – būtu pienācis laiks ieviest kvotas vīriešu pārstāvniecībai augstākajās institūcijās: „Kvotu ieviešana kā tāda attiecībā pret dzimumu ir diezgan… Man ir negatīva attieksme, jo tas atgādina jau iepriekšējo periodu, kad bija noteiktas kvotas, kad bija vajadzēja būt vienai zinātniecei, vienai māksliniecei, vienai slaucējai un tamlīdzīgi. Tāpēc no vienas puses, es apsveicu Šulca kunga paziņojumu, ka viņš prasīs, lai arī sievietes ir pārstāvētas. Tajā pašā laikā mākslīgi tas nav izdarāms. Jo sievietēm ir jāuzdrīkstas arī pašām, jo sievietes var.”
Ne tikai politikā, bet arī zinātnē
Par sieviešu līdztiesību politikā un daudzās citās jomās runā arī EP deputāte no Portugāles - socioloģe Marisa Matiasa ES pētniecības un inovāciju izdevumam „Horizon” norādīja, ka patiešām EP ir jūtams un redzams sieviešu trūkums. Taču šāda aina attiecināma arī uz citām jomām, piemēram, zinātni un zinātnes politiku.
Tāpat Matiasa uzmanību pievērš jautājumam, kas saistīts ar stereotipiem par dzimumu lomām sabiedrībā kopumā: „Ir daudz stereotipu par sievietēm. Zinātne nav izņēmums. Ir nepieciešams cīnīties pret tiem. Ja mēs skatāmies uz darba sadali, pētniecības centru direktori un universitāšu vadītāji, mēs joprojām redzam milzīgu nevienlīdzību varas attiecībās. Sieviešu zinātnieču nav maz, bet aizvien pastāv priekšstati par mums kā par sievietēm. Ir izcilas sievietes, ir izcili vīrieši – jautājums nav par to. Jautājums ir par iespējām. Uz abiem būtu jāattiecas vienādiem likumiem un iespējām.”
Profesore Bāra skaidro, ka nepietiekama dzimumvienlīdzība ES un citās institūcijās nevarētu būt drauds demokrātijas leģitimitātei, tomēr zināms līdzsvars būtu nepieciešams. „Katrā ziņā kvalitatīvai pārvaldei noteikti zināms drauds tas ir, ja ņem vērā to, ka ir vajadzīgs līdzsvars sabiedrībā, jo puse vai vairāk kā puse sabiedrības ir sievietes. Bet ļoti grūti būtu mākslīgi panākt, uzlabot šo situāciju, jo ir jāpaiet noteiktam laikam, lai Centrāleiropas valstīs vai arī Vācijā sievietes ieņemtu pienācīgu vietu, pienācīgu skaitu augstākajos pārstāvniecības orgānos. Te ir vēl viena lieta – varbūt, ka tas nav saistīts ar demokrātijas leģitimitāti, bet vienkārši ar to, ka sievietes ir izglītotas, gudras, bet brīžiem vīrieši vienkārši negrib ļaut sievietēm nonākt pie varas, jo viņi baidās no izglītotām, gudrām sievietēm. Un te ir jautājums par vīriešu prasmēm, vīriešu spējām, vīriešu atbildību,” norāda Bāra.
Sievietei jāpieliek vairāk pūļu
Savukārt, ja niansētāk ielūkojamies tieši Latvijas situācijā, tad profesore Bāra norāda - nav ne mazāko šaubu, ka sievietes var daudz izdarīt, un Latvija var būt piemērs: „Latvijā sievietes ir ieņēmušas pašus augstākos amatus, bijušas augstākās amatpersonas – gan Valsts prezidente, gan Saeimas spīkere, gan arī premjerministre. Bet šie darbi nav viegli. Tie ir ļoti grūti, atbildīgi darbi, un sievietes ir parādījušas, ka viņas tiek godam galā, un citas valstis varētu tikai mācīties.”
„Vienīgi ir manāms tas, ka sievietēm ir daudz vairāk pūļu jāpieliek, vairāk sevi jāpierāda, lai izvirzītos. Arī īpaši Latvijā. Tai skaitā akadēmiskajā vidē,” atzīst profesore Bāra.
Tikmēr pavasarī publiskotais Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētījums „Dzimumu līdztiesība Latvijas politikā” ziņo, ka „lai gan Latvijas redzamākajos politiskajos amatos – Saeimas un valdības vadībā – patlaban ir sievietes, tas nebūt neatspoguļo faktisko situāciju. Jo, piemēram, Saeimas sastāvu veido tikai ceturtā daļa tā dēvētā daiļā dzimuma pārstāvju, bet no parlamentā esošajām partijām tikai trīs partiju valdēs ir sievietes, un divas trešdaļas Rīgas domes deputātu ir vīrieši.”
