Džonsons vizītē Berlīnē un Parīzē mēģinās pārliecināt ES pārskatīt pašreizējo «Brexit» vienošanos

Līdz patlaban nospraustajam Apvienotās Karalistes izstāšanās datumam no Eiropas Savienības (ES) atlikuši vien divi ar pusi mēneši. Politiskā temperatūra turpina uzkarst. Britu parlamentā opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka mēģinās gāzt premjera Borisa Džonsona valdību, lai panāktu ārkārtas parlamenta vēlēšanu izsludināšanu un novērstu draudošo bezvienošanās “Brexit” 31. oktobrī. Bet Džonsons šonedēļ dosies uz Berlīni un Parīzi, lai mēģinātu pārliecināt Eiropas Savienību pārskatīt pašreizējo izstāšanās vienošanos.

ĪSUMĀ:

  • Iepriekš Mejas valdība solīja bezvienošanās “Brexit” gadījumā 2 gadus brīvu kustību ES pilsoņiem.
  • Tagad premjers Džonsons sola uzreiz pēc “Brexit” apturēt brīvo kustību.
  • Kāda tieši būs jaunā forma un kārtība, tas pašlaik vēl nav skaidrs.
  • Lielbritānijā uzturas aptuveni 3,5 miljoni ES valstu pilsoņu.
  • Britu valdība viņu aicināja pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai,  to izdarīja aptuveni miljons cilvēku.
  • Kritiķi brīdina: pēkšņa brīvas pārvietošanās izbeigšana var novest pie diskriminācijas pret ES pilsoņiem Lielbritānijā.
  • ES “Brexit” sarunās kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījusi pilsoņu tiesības.
  • Šis būs viens no galvenajiem jautājumiem Džonsona vizītes laikā Berlīnē un Parīzē.
  • Džonsons mēģinās pārliecināt sākt sarunas par jaunu izstāšanās vienošanos.
  • Eiropas Komisija paziņoja, ka tā ir gatava bezvienošanās “Brexit” scenārijam.
  • Britu opozīcija vēlas neuzticības balsojumu Džonsonam un vēl vienu referendumu par “Brexit”.

Iepriekšējās britu premjeres Terēzas Mejas valdība gadījumā, ja valsts no Eiropas Savienības izstājas bez vienošanās, apsvēra ieviest pārejas periodu divu gadu garumā, kura laikā Eiropas Savienības pilsoņi vēl varētu turpināt brīvi ieceļot Apvienotajā Karalistē. Taču jaunais premjers Boriss Džonsons, stingrs “Brexit” atbalstītājs, no šādiem plāniem atteicies.

Džonsons vizītē Berlīnē un Parīzē mēģinās pārliecināt ES pārskatīt pašreizējo «Brexit» vienošanosUģis Lībietis

    Tagad, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās, tajā pašā dienā tiks apturēta arī bloka pilsoņu brīva ieceļošana, pirmdien paziņoja Džonsona valdība.

    Pārvietošanās brīvība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un ļauj bloka pilsoņiem dzīvot un strādāt citās Eiropas Savienības valstīs. Bet britu valdības pārstāve pirmdien teica, ka „pārvietošanās brīvība tās pašreizējā formā beigsies 31. oktobrī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības”.

    Taču kāda tieši būs jaunā forma un kārtība, tas pašlaik vēl nav skaidrs. Dauningstrīta norādīja, ka detaļas par jauno imigrācijas sistēmu vēl tiek izstrādātas. Valdības pārstāve vien piebilda, ka tiek plānots stingrākus padarīt ierobežojumus iepriekš sodītu personu ieceļošanai.

    Lielbritānijā patlaban uzturas aptuveni 3,5 miljoni pilsoņu no citām Eiropas Savienības valstīm. Iepriekš britu valdība viņus aicinājusi pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, taču līdz šim to izdarījusi mazāk nekā trešā daļa – vien aptuveni viens miljons cilvēku.

    Lielbritānijā opozīcijā esošie liberāldemokrāti konservatīvo valdības plānus kritizēja kā „bezatbildīgus” un „brutālus”. Kritiķi brīdina, ka tik pēkšņa brīvas pārvietošanās izbeigšana var novest pie diskriminācijas pret Eiropas Savienības pilsoņiem Lielbritānijā.

    Premjers Džonsons pārmetumus noraida. Viņš teica, ka „imigrācija Apvienotajā Karalistē būs demokrātiski kontrolēta”.

    Eiropas Savienība “Brexit” sarunās kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījusi pilsoņu tiesības. Tādēļ gaidāms, ka šis temats būs īpaši aktuāls, kad Džonsons vēlāk šonedēļ dosies vizītē gan uz Berlīni, gan Parīzi.

    Sarunās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu Džonsons abus mēģinās pārliecināt sākt sarunas par jaunu izstāšanās vienošanos pēc tam, kad iepriekšējo Mejas panākto britu parlaments vairākkārt noraidīja.

    Eiropas Savienības nostāja gan līdz šim bijusi, ka esošā vienošanās nav pārskatāma. Džonsons pirmdien tomēr pauda pārliecību, ka viņam izdosies panākt savu.

    „Mēs būsim gatavi izstāties 31. oktobrī – ar vai bez vienošanās. Mūsu draugi un partneri otrpus Lamanša šaurumam izrāda mazliet nevēlēšanos mainīt savu nostāju. Tas ir saprotami. Bet esmu pārliecināts, ka viņi savu nostāju mainīs. Taču pa to laiku mums ir jāgatavojas iespējai, ka izstājamies bez vienošanās. Es gribu vienošanos. Esam gatavi strādāt ar mūsu draugiem un partneriem, lai to panāktu.

    Bet, ja gribam labu vienošanos Apvienotajai Karalistei, tad mums vienlaikus arī ir jāgatavojas izstāties bez tās,” sacīja Džonsons.

    Tomēr bezvienošanās “Brexit” Lielbritānijā var izraisīt pārtikas, degvielas un medikamentu deficītu, teikts valdības ziņojumā, kas nopludināts un nonācis laikraksta “Sunday Times” rīcībā. Tajā teikts, ka, atjaunojot robežkontroli, ostās paredzami mēnešiem ilgi sastrēgumi. Par bezvienošanās “Brexit” sagatavošanās darbiem atbildīgais ministrs Maikls Govs gan teica, ka ziņojumā izklāstīts sliktākais iespējamais scenārijs, un kopš Džonsona nākšanas pie varas darbs pie ietekmes samazināšanas plāniem kļuvis vēl aktīvāks.

    Ziņojums sagatavots vēl Mejas valdības laikā. Kāds avots valdībā raidsabiedrībai BBC teica, ka ziņojumu esot nopludinājis kāds bijušais ministrs, lai mēģinātu ietekmēt sarunas ar Eiropas Savienības līderiem.

    Komentējot Džonsona vairākkārtējos paziņojumus par gatavību izstāties bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) pirmdien teica, ka arī tā ir gatava šādam scenārijam.

    Briselē Komisijas pārstāve Nataša Bertauda teica, lielākais cietējs no tā būtu pati Lielbritānija.

    „Ir skaidrs, ka tas nozīmēs ievērojamus traucējumus gan uzņēmumiem, gan pilsoņiem, un tam būs nopietna negatīva ekonomiskā ietekme. Tā proporcionāli būs daudz lielāka Apvienotajai Karalistei nekā 27 Eiropas Savienības valstīm. Tas nav neviena interesēs, ka mēs nonākam līdz bezvienošanās “Brexit.

    Taču, ja līdz tam nonāksim, tad tie diemžēl būs briti, kas būs lielākie zaudētāji,” sacīja EK pārstāve.  

    Tikmēr Lielbritānijas opozīcijas Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins pirmdien paziņoja, ““Brexit” krīzi” var apturēt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Tādēļ viņš pieprasīs uzticības balsojumu Džonsona valdībai, kurai parlamentā ir tikai vienas balss vairākums. Un, ja mērķi izdosies panākt, tad leiboristi priekšvēlēšanu kampaņā solīs vēl vienu referendumu, starp variantiem piedāvājot arī palikšanu Eiropas Savienībā, teica Korbins.

    „Leiboristi darīs visu iespējamo, lai aizsargātu cilvēku labklājību. Mēs strādāsim kopā ar dažādu spārnu deputātiem parlamentā, lai neļautu mūsu valstij nogāzties no kraujas. Es pieprasīšu neuzticības balsojumu valdībai. Un, ja mums tas izdosies, tad mēs mēģināsim izveidot pagaidu valdību, lai novērstu bezvienošanās izstāšanos. Mēs nekavējoši izsludināsim parlamenta vēlēšanas, lai tauta var izvēlēties mūsu valsts nākotni,” solīja Korbins.

    “Ja deputāti tiešām nopietni grib apturēt izstāšanos bez vienošanās, tad viņi izbalsos ārā šo bezatbildīgo valdību. Un tas būs opozīcijas līdera uzdevums nodrošināt, ka bezvienošanās izstāšanās nenotiek un ka tauta izvēlas pati savu nākotni,” uzsvēra Korbins.

    Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Korbina leiboristiem uzvara gan nebūt nav garantēta.

    Jaunākajās aptaujās joprojām vadībā ir Džonsona konservatīvie. Tomēr abām partijām aptaujas arī sola krietni vājākus rezultātus nekā iepriekšējās vēlēšanās. Trešie būtu proeiropeiskie liberāldemokrāti, bet ievērojamu atbalstu bauda arī eiroskeptiķa Naidžela Farāža vadītā „Brexit partija”.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti