Dienas notikumu apskats

EP un Saeimas Ārlietu komisija apstiprina CETA

Dienas notikumu apskats

Radio uz algu kāpumu var cerēt nākamgad; ja ministrija noraidīs - ēterā klusums būtu martā

Aizvadīta pirmā NATO sanāksme ar jaunā ASV aizsardzības ministra piedalīšanos

Džeimss Matiss: Ja NATO valstis netērēs vairāk aizsardzībai, ASV atbalsts var atslābt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

NATO ir ASV un transatlantiskās kopienas „fundamentāls pamats”, tā trešdien, 15.februārī, paziņoja jaunais ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, NATO sanāksmē Briselē pirmo reizi tiekoties ar pārējo alianses valstu kolēģiem. Vienlaikus Matiss uzsvēra, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija no NATO sabiedrotajiem sagaida aizsardzības izdevumu palielināšanu, un, ja tas nenotiks, ASV ieņems „mērenāku” nostāju savu saistību pildīšanā.   

Trešdien galvenajā NATO mītnē Briselē pirmo reizi kopš stāšanās amatā jaunais ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss tiekas ar pārējo 27 alianses dalībvalstu kolēģiem. Viņš atkārtoti apstiprināja Savienoto Valstu saistības pret NATO, paziņojot, ka alianse ir „fundamentāls pamats” gan ASV, gan Eiropai.

Matisa komentāri seko Donalda Trampa izteikumiem, ar kuriem viņš nāca klajā pirms stāšanās ASV prezidenta amatā un kuros viņš NATO nosauca par novecojušu organizāciju, kā arī izteicās, ka divreiz padomās, vai ASV nāks palīgā tām alianses valstīm, kas nebūs atvēlējušas pietiekami daudz līdzekļu aizsardzības tēriņiem.

Kaut apstiprinot ASV uzticību NATO, Matiss Briselē tomēr uzsvēra, ka Trampa administrācija, tāpat kā bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, sagaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu.

„Alianse joprojām ir fundamentāls pamats Savienotajām Valstīm un visai transatlantiskajai kopienai. Mēs esam saistīti kopā. Kā teicis prezidents Tramps – viņš stingri atbalsta NATO. NATO šobrīd ir pārmaiņu vidū. Alianse vienmēr ir pielāgojusies drošības izaicinājumiem, tas nav nekas jauns,” sacīja Matiss.

“Un ir godīgi prasīt, ka visi, kas gūst labumu no pasaulē labākas aizsardzības, proporcionāli iegulda savu daļu izmaksās, kas nepieciešamas, lai aizstāvētu brīvību,” norādīja Matiss.

To, ka tēriņu palielināšana aizsardzībai ir viens no sanāksmē apspriežamajiem jautājumiem, atzina arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka tas jau tiek darīts, un pērn Eiropas sabiedrotie un Kanāda kopumā tēriņus aizsardzībai palielināja par 3,8% procentiem jeb aptuveni 10 miljardiem ASV dolāru.

Bez ASV, kas uz saviem pleciem nes lielāko finansiālo slogu, patlaban vēl tikai četras alianses valstis aizsardzībai velta vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta – Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija.

„Šis ir izšķirošs laiks mūsu transatlantiskajai aliansei. Šodienas izaicinājumi ir sarežģītākie un prasīgākie pēdējās paaudzes laikā. Ne Eiropa, ne Ziemeļamerika vienatnē ar tiem nevar tikt galā. Spēcīga NATO – tas ir labi Eiropai; spēcīga Eiropa – tas ir labi Ziemeļamerikai. Tādēļ es atzinīgi novērtēju ASV apņemšanos uzturēt transatlantiskās saites. Šī ir apņemšanās, ko redzam ne tikai vārdos, bet arī darbos. Savienoto Valstu karavīri un aprīkojums tagad ierodas Polijā un Baltijas valstīs. Tas skaidri parāda Savienoto Valstu apņēmību stāvēt ar Eiropu šajos nemierīgajos laikos,” pauda Stoltenbergs.

Terorisms Tuvajos Austrumos, Krievijas rīcība un kiberuzbrukumi ir starp jautājumiem, ko divu dienu sanāksmē Briselē apspriež NATO valstu aizsardzības ministri. Viņi arī gatavojas vienoties par koordinācijas centra izveidošanu Itālijas pilsētā Neapolē, kur tiks analizēta informācija no tādām valstīm kā Lībija, Sīrija un Irāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti