Dienvidkoreja: Ziemeļkoreja plāno maijā slēgt kodolizmēģinājumu poligonu

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, piektdien tiekoties ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, bija pateicis, ka viņš plāno maijā slēgt savas valsts kodolizmēģinājumu poligonu, svētdien paziņoja Muna birojs.

"Kims samita laikā sacīja ... ka viņš maijā īstenos kodolizmēģinājumu poligona slēgšanu," reportieriem pateica Dienvidkorejas prezidenta preses sekretārs. 

Korejas pussalā turpinās politiskais atkusnisGints Amoliņš

Ziemeļkorejas Pungeri kodolizmēģinājumu poligons atrodas kalnainā apvidū valsts ziemeļaustrumos. Kops 2006.gada kalnos pazemē izraktu tuneļu sistēmā tur notikuši seši arvien spēcīgāki kodolizmēģinājumi, pēdējais no tiem pērn septembrī.

Septembra kodolizmēģinājums izraisīja vairāk nekā piecu magnitūtu zemestrīci, kam sekoja vairāk pēcgrūdieni. Ķīnas zinātnieki nesen paziņoja, ka, balstoties uz tiem pieejamo informāciju, pēc septembra kodolizmēģinājuma poligona tuneļi un šahtas kalna iekšienē varētu būt daļēji sagruvušas, iespējams, kodolobjektu padarot neizmantojumu turpmākiem izmēģinājumiem.

Tas raisījis spekulācijas, ka šis varētu būt viens no iemesliem Kima pēkšņajai pretimnākšanai un paziņojumiem, ka Ziemeļkoreja pirms sarunām ar Dienvidkoreju un ASV aptur jebkādus kodolizmēģinājumus. Kims šādus pieņēmumus piektdien tiekoties ar Munu gan noraidīja, un, saskaņā ar Dienvidkorejas mediju vēstīto, Ziemeļkorejas līderis teica, ka tās kodolobjekti ir „labā stāvoklī”. Katrā ziņā par to, domājams, būs iespēja pārliecināties jau maijā.

Kims arī apsolīja uzaicināt Dienvidkorejas un ASV ekspertus un žurnālistus novērot šo slēgšanas procesu, lai parādītu to starptautiskajai sabiedrībai.

Kims arī sacīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps uzzinās, ka Ziemeļkorejas līderis "nav tāds cilvēks", kurš raidītu ballistiskās raķetes uz ASV.

Ziemeļkoreja arī plāno pielāgot savu laika zonu Dienvidkorejas laika zonai. Ziemeļkoreja 2015.gadā ieviesa savu "Phenjanas laiku", kas par pusstundu atpaliek no Seulas laika.

Piektdien abu Koreju līderu samitā Kims un Muns vienojās strādāt, lai atbrīvotu pussalu no kodolieročiem, kā arī oficiāli izbeigt Korejas karu, kas pirms 65 gadiem noslēdzās tikai ar pamiera līgumu.

Pēkšņais diplomātiskais atkusnis Korejas pussalā iestājies pēc pērnā gada Ziemeļkorejas ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumiem, un draudīgās retorikas starp Trampu un Kimu, radot bažas par bruņota konflikta izcelšanos. ASV spiediena rezultātā starptautiskā sabiedrība pret Phenajanu vērsa jaunas un stingras sankcijas. Tomēr pēdējos mēnešos, īpaši kopš olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā, sperti soļi samierināšanās virzienā. Daudzi gan joprojām ir skeptiski par Ziemeļkorejas nodomu un solījumu nopietnību, ņemot vērā, ka tā jau iepriekš ir pārkāpusi starptautiskas vienošanās un atgriezusies pie kodolprogrammas tālākas attīstīšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt