DĀR notiek parlamenta vēlēšanas

Trešdien Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) notiek parlamenta vēlēšanas, kas ir simboliskas daudzējādā ziņā. Tās ir pirmās kopš Nelsona Mandelas nāves, notiek 20 gadus pēc aparteīda režīma likvidēšanas, un tajās pirmo reizi var piedalīties tie gados jaunie valsts iedzīvotāji, kas aparteīdu nav pieredzējuši. Uzvaru atkal prognozē Āfrikas Nacionālajam kongresam, neskatoties uz pēdējā laika skandāliem. Daudzi valdību kritizē arī par nespēju atrisināt daudzās sociālās problēmas.

Šis pirmās Dienvidāfrikas Republikas parlamenta vēlēšanās kopš decembrī mūžībā aizgāja cīņas pret aparteīdu ikona Nelsons Mandela. Valdošās partijas Āfrikas Nacionālā kongresa priekšvēlēšanu kampaņa lielā mērā bijusi balstīta uz viņa personību, un agrākajiem panākumiem cīņā pret aparteīdu. 

Ir apritējuši 20 gadi kopš Dienvidāfrikas Republikas aparteīda režīma likvidēšanas, un šīs ir piektās visu rasu vēlēšanas kopš tā laika. Tāpat kā iepriekšējās četrās reizēs, arī šoreiz uzvarēs Āfrikas Nacionālais kongress, liecina aptaujas. Gaidāms, ka partija iegūs vismaz 60% atbalstu, līdz ar to nodrošinot prezidenta Džeikoba Zumas otro termiņu amatā.

Atbalsts gan varētu būt zemāks, nekā 2009.gada vēlēšanās, kad par kongresu nobalsoja teju 66% vēlētāju. Iemesli tam ir vairāki. 20 gadus pēc aparteīda režīma beigšanās valstī joprojām ir nozīmīgas problēmas ar drošību un korupciju. Pēdējā laikā partija izpelnījusies kritiku par 24% lielo bezdarba līmeni, kā arī par lielo plaisu bagāto un nabadzīgo starpā.

Turklāt Zuma ticis ierauts korupcijas skandālā pēc ziņojuma, ka prezidents iztērējis 20 miljonus dolāru nodokļu maksātāju naudas savas rezidences uzlabošanai. Viņš pats gan uzstāj, ka pārbūves darbi veikti drošības apsvērumu dēļ.

Šīs ir arī pirmās vēlēšanas, kurās tiesīgi piedalīties tie, kas dzimuši 1994.gadā pēc aparteīda režīma beigšanās. Tādēļ rezultātu ietekmēs arī to aptuveni miljons gados jauno vēlētāju, kas nav pieredzējuši aparteīdu un Āfrikas Nacionālā kongresa cīņu pret to.

Kā tieši tas ietekmēs rezultātus, gan nav skaidrs. Nedaudz vairāk balsu varētu izcīnīt opozīcijā esošā Demokrātiskā alianse, tuvākais konkurents. Tomēr plašāku iedzīvotāju masu atbalstu šīs politiskais spēks joprojām nav ieguvis. Demokrātiskajai aliansei ir bijis grūti atbrīvoties no tēla kā „balto” partijai, kaut gan tā sevi pozicionē kā liberāla un uzņēmējdarbību atbalstoša partija, un to vada pret-aparteīda aktīviste Helēna Zille. Parlamenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem Demokrātiskā alianse ieguva aptuveni 17% lielu atbalstu.

Vēlēšanās tiesīgi piedalīties ap 25 miljoniem balsstiesīgo, aptuveni puse no valsts iedzīvotājiem. Galīgie vēlēšanu rezultāti gaidāmi piektdien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti