"Ja [Eiropas migrācijas krīze] turpināsies vai pasliktināsies, (..) mēs nonāksim līdz tam, ka mums būs jārunā – un Dānija nespēs to darīt viena – par spēles noteikumu koriģēšanu,” telekanālā TV2 pavēstīja Rasmusens.
Premjers, kura labēji centriskās partijas “Venstre” (“Kreisie”) mazākuma valdībai vajadzīgs pret imigrāciju noskaņotās Dāņu tautas partijas atbalsts, sacīja, ka konvencija ir jāpārskata, lai skaidri noteiktu bēgļu tiesības pirmajā valstī, uz kuru viņi aizbēguši.
"Ja kāds, meklējot patvērumu no kara, ir divus vai trīs gadus dzīvojis Turcijā, vai tad viņš var doties uz Eiropu un pieprasīt patvētumu tur? Pašreizējie noteikumi ļauj cilvēkiem to darīt, bet mēs par to diskutēsim,” teica Rasmusens.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Dānijas premjerministrs uzskata, ka ES vajadzētu vadīt centienus mainīt šo konvenciju, kura stājās spēkā sešus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām.
Dānijā šogad izveidotā labējā valdība ir sākusi īstenot pasākumus imigrācijas mazināšanai, tostarp samazinot pabalstus patvēruma meklētājiem. Parlaments janvārī balsos par plānu, kas paredz atsavināt imigrantiem naudu un vērtslietas viņu uzturēšanās izdevumu segšanai.
Dānijā, kurā ir seši miljoni iedzīvotāju, šī gada pirmajos 11 mēnešos bēgļu statusu pieprasīja 18 tūkstoši cilvēku. Savukārt Zviedrijā ir gaidāms, ka patvēruma pieprasījumu skaits šogad sasniegs apmēram 190 000.
Saskaņā ar ANO datiem Turcijā pašlaik ir vairāk nekā divi miljoni bēgļu no Sīrijas.
